Rīgas lidostā aiztur cilvēkus, kuri vervēja sievietes bordeļiem Vācijā
Valsts policija Rīgas lidostā aizturējusi Latvijas un Vācijas pilsoņus aizdomās par jaunu sieviešu vervēšanu darbam bordeļos dažādās Vācijas pilsētās.
Valsts policijas rīcībā bija nonākusi informācija, ka nenoskaidrotas personas nodarbojas ar sieviešu vervēšanu darbam bordeļos Vācijā. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka nozieguma organizators ir 1969.gadā dzimis Vācijas pilsonis, kuram Vācijā pieder bordeļu bizness un kurš saistīts ar sieviešu vervēšanu vairākās valstīs. Nozieguma shēmā iesaistīts arī 1987.gadā dzimis Latvijas iedzīvotājs, kurš palīdzējis vervēt jaunas sievietes Latvijā, darbojoties kā starpnieks.
Aizturēšanas brīdī Latvijas valsts piederīgais pavadījis divas sievietes uz lidostu, bet Vācijas iedzīvotājs grasījies ar viņām kopā lidot uz Vāciju.
Noziedznieki jaunās sievietes darbam Vācijas bordeļos meklējuši ar interneta palīdzību un caur paziņām. Darbinieču meklēšanai bijusi izveidota mājaslapa astoņās valodās, tostarp latviešu valodā. Tajā bija norādīts, ka tiek meklētas jaunas sievietes darbam ārzemēs ar iespēju labi nopelnīt. Kad meitenes detalizētāk interesējās par darba iespējām, viņām atklāts, ka būs jāsniedz intīma rakstura pakalpojumi Vācijā. Policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka sievietes nav piespiestas doties peļņā uz ārvalstīm, bet to darījušas labprātīgi.
Ņemot vērā, ka sludinājumi ar darba piedāvājumiem bijuši publicēti astoņās valodās, ir pamats uzskatīt, ka meiteņu vervēšana notikusi vairākās valstīs. Aizturot cilvēkus, kuri iesaistīti nelikumīgajā rūpalā, ir novērsta šī noziedzīgā biznesa vēršanās plašumā, norāda Valsts policija.
"Cilvēku vervēšana darbam bordeļos ir viens no lielākajiem cilvēku tirdzniecības riskiem. Šādi vēršoties pret suteneriem un šajā rūpalā iesaistītajiem, mēs preventīvā veidā mēģinām novērst cilvēku tirdzniecības reālos gadījumus," uzsver Cilvēku tirdzniecības un sutenerisma apkarošanas nodaļas priekšnieks Armands Lubarts.
Aizturētajiem draud brīvības atņemšana līdz desmit gadiem.
Vācijas pilsonim tiesa noteikusi drošības līdzekli apcietinājumu, savukārt Latvijas pilsonim piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
