Vai tiešām noklausās valsts ģenerālprokuroru? Kalnmeiers atzīst - viņam nekas nav slēpjams
foto: LETA
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Politika

Vai tiešām noklausās valsts ģenerālprokuroru? Kalnmeiers atzīst - viņam nekas nav slēpjams

Jauns.lv

Viesojoties LTV raidījumā 1:1, ģenerālprokuros Ēriks Kalnmeiers atzinis, ka aizdomas par to, ka viņš noklausīts, radušās jau 2011. gadā, kad kādam objektam mājās konstatēta pazudusi drošības uzlīme. Savelkot kopā vairākus aizdomīgus notikumus, tostarp sazāļoto suni un sīkas detaļas atrašanu mājās uz zemes, Kalnmeiers nonācis pie secinājumiem par noklausīšanos. 

Vai tiešām noklausās valsts ģenerālprokuroru? Kaln...

Raidījuma vadītājam Gundaram Rēderam jautājot, kāds varētu būt pamats, ka ģenerālprokurors, iespējams, noklausīts, Kalnmeiers atzina: “Ja kādu interesē manas ģimenes iekšējās sarunas, man nav par ko baidīties. Varbūt, kāds domājis, ka es mājās runāju slepenas lietas.”

Ģenerālprokurors raidījuma gaitā vairākkārt uzsvēra, ka savu darbu dara godīgi un nekādus dokumentus nevienam nenopludina.

Lai gan iepriekš intervijā laikrakstam “Neatkarīgā Rīta Avīzē” Kalnmeiers apgalvojis, ka 2010.gadā kāds augsta līmeņa KNAB darbinieks viņu informējis par to, ka nu jau bijusī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe un bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs ir devuši komandas saviem operatīvajiem darbiniekiem neoficiāli vākt informāciju par viņu un par viņa ģimeni "ar mērķi kaut ko sliktu sagrābstīt".

Raidījumā 1:1 Kalnmeiers atzina, ka informācija ir žurnālistu sagrozīta, un viņš nevienu konkrētu personu neapsūdzot. 

Tikmēr sociālā tīkla "Twitter" lietotāji uz Kalnmeiera raidījumā pausto nav palikuši vienaldzīgi. 

Jauns.lv jau vēstīja, ka Ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram aizdomas par to, ka viņš tiek noklausīts, radušās pēc suņa uzvedības un uz paklāja atrastas aizdomīgas detaļas.

Kalnmeiers intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka pirmās aizdomas par noklausīšanos viņam radušās 2011. vai 2012.gadā, kad pēc sev zināmām pazīmēm pamanījis, ka pārmeklēta māja.

Kalnmeiers to konstatējis, jo bija nodrošinājies ar elementāriem drošības pasākumiem, piemēram, izvietojis "drošības diedziņus vai uzlīmes". Toreiz māju noteikti neesot pārmeklējuši paša ģimenes locekļi, taču nevienai drošības iestādei Kalnmeiers par notikušo neesot ziņojis.

Aizdomas par noklausīšanās ierīces paslēpšanu mājā viņam radušās 2016.gada otrajā pusē, kad, atgriežoties pēc darba, viņš konstatējis, ka suns atrodas ārpus žoga. Toreiz radās aizdomas, ka kāds bija iekļuvis teritorijā, lai varētu iebraukt automašīnu. Šo notikumu Kalnmeiers pieskaitījis pie "neizskaidrojamajiem gadījumiem".

Arī 2017.gada pavasarī Kalnmeieram radušās aizdomas, ka notikusi telefonsarunu noklausīšanās vai arī mājās ievietota noklausīšanās ierīce. Kādā piektdienā ģenerālprokurors vēl atradies darbā, līdz saņēmis no kaimiņiem ziņu, ka suns atrodas ārpus mājas un klaiņo pa ielu.

Kalnmeiers "100% zinājis", ka sunim nav iespējams pašam izkļūt no aizslēgtās teritorijas, turklāt mājdzīvnieks nekad to neesot darījis. Ģenerālprokurora dzīvesbiedre tolaik atradusies ārpus mājās. Suns gan vēlāk atrasts, taču viņš izskatījies neadekvāts un sazāļots, turklāt ar veselības traucējumiem.