Vecrīgā nozāģē liepas, lai būvētu vēl vienu jaunu viesnīcu

Skvērā iepretim 13. janvāra ielas tramvaju pieturai janvāra beigās nozāģētas četras liepas – 65, 51, 44 un 41 cm diametrā. Līdz ar to Vecrīgas zaļā zona ir samazinājusies un arī ierastā vecpilsētas panorāma iepretim dzelzceļa uzbērumam mainīsies.

Četras liepas Vecrīgā – 4298,70 eiro

Kaut arī pret koku nociršanu protestēja ne tikai parastie rīdzinieki, bet pat Rīgas galvenais arhitekts Gvido Princis un par to bažas izteikusi arī kultūras ministre Dace Melbārde, liepas upurētas par labu viesnīcas būvei. Būvnieki no Rīgas domes saņēmuši visas nepieciešamās atļaujas koku nogāšanai, par to samaksājot „zaudējumu dabas daudzveidības mazināšanai” – 4298,97 eiro.

Idejas par šī Vecrīgas laukuma apbūvi jau virmo vairāk nekā desmit gadus. Piemēram, 2006. gadā Rīgas būvvalde nolēma „atlikt” dzīvojamās un tirdzniecības ēkas būvniecību Kalēju ielā 64/66. Tomēr pērn būvvalde tomēr izsniedza būvatļauju SIA „Pas de marque” astoņstāvu hoteļa uzsliešanai.

Rīgas pilsētas būvvalde portālu Jauns.lv informēja, ka zemesgabalam Kalēju ielā 64/66 apstiprināts detālplānojums, kas paredz viesnīcas jaunbūvi. Tāpat izsniegta būvatļauja zemesgabala arheoloģiskai izpētei, lai pēcāk tur varētu norisināties celtniecība.

„Zaudējumu atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu” - 4298,97 eiro iemaksāta Rīgas būvvaldes kontā. „No iemaksātās summas 60% pārskaitām Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam, kas tālāk tiek izlietota pilsētas apstādījumu atjaunošanai un kopšanai budžeta programmas “Pilsētas apstādījumu uzturēšana” ietvaros, savukārt atlikušie 40% tiek izlietoti būvvaldes darbības nodrošināšanai,” Jauns.lv informēja Rīgas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Edgars Butāns.

Arhitekta biroja un Kultūras ministrijas iebildumi netiek ņemti vērā

Jaunās viesnīcas būvi pašvaldība atļāvusi, neņemot vērā ekspertu viedokli. Rīgas pilsētas arhitekta biroja direktors Gvido Princis jau pagājušā gada aprīlī sniedza atzinumu par to, ka šajā vietā nebūtu vēluma apbūve: „Vecpilsētas ielas (starp Kalēju un 13. janvāra ielu) apbūves līniju nepieciešams saglabāt kā nelielu iespēju iegūt plašāku ieskatu vecpilsētas vēsturiskajā vidē, iekļaut panorāmā frontālu skatu uz Kalēju ielas vēsturisko apbūvi un saglabāt tur esošos koku stādījumus, līdz ar to Vecrīgas panorāmu nenoliedzami bagātinot skatu punktos no 13. janvāra ielas.

Izstrādātais detālplānojums paredz Vecpilsētas ielas apbūves līniju grozīt, nerespektējot iepriekšējos plānošanas dokumentus, likvidējot apstādījumus un izslēdzot pēdējo iespēju bagātināt Vecrīgas panorāmu no 13. janvāra ielas un dzelzceļa līnijas. Šāds risinājums degradē Vecrīgas panorāmas un silueta kvalitāti – vienu no būtiskām Vecrīgas vērtībām, kas turklāt atrodas UNESCO aizsardzībā. Ņemot vērā iepriekšminēto, Arhitekta birojs nevar konceptuāli akceptēt šādus detālplānojuma risinājumus attiecībā uz Vecpilsētas ielas apbūves līnijas korekciju, līdz ar to turpinot iznīcināt iespēju vērot no 13. janvāra ielas un dzelzceļa līnijas dažādā attālumā esošo vēsturisko apbūvi, tās robaino siluetu, kas kopā ar Reformātu un Pētera baznīcas smailēm veido vienu no iespaidīgākajām Vecrīgas ainavām, kas sevišķi labi skatāma no garāmbraucošo vilcienu logiem, kad nepārtraukti mainās dažādo ainavas elementu savstarpējās telpiskās attiecības”.

Par vecpilsētas pieaugošo apbūvi bažas izteikusi arī kultūras ministre Dace Melbārde, kura jau 2014. gadā parakstījusi „Informatīvo ziņojumu par riska faktoriem un prioritāriem pasākumiem Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanā”, kas noslēdzas ar vārdiem „Lai saglabātu Rīgas vēsturiskā centra siluetu un panorāmu, turpināt izvairīties no augstbūvēm vēsturiskā centra kodola tuvumā”.

Par liepu nociršanu skarbus vārdus Rīgas domei sociālajos tīklos velta rīdzinieki: