Katalonijas jautājumā Latvija joprojām paliek kopējā korī

Deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) sacīja, ka jau vairākas nedēļas Spānijas un Katalonijas lielākajos medijos tiekot apspriesta ziņa, ka Latvijas klusēšana par Katalonijas jautājumu Spānijai izmaksājusi 63 miljonus eiro. "Runa ir par to, ka Spānijas karavīri uz Latviju nosūtīti apmaiņā pret solījumu klusēt par Katalonijas neatkarības centieniem," teica Parādnieks, lūdzot ministram apliecināt, ka šāds darījums nav noticis.

Līdzīgu kritiku ministram veltīja arī parlamentārietis Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Tikmēr Rinkēvičs uzsvēra, ka nav bijusi nekāda vienošanos "par 63 miljoniem un kāda veida klusēšanu Katalonijas jautājumā". Ministrs aicināja deputātus nepaļauties uz saasināto iekšējo informatīvo karu, kas patlaban notiekot Spānijā.

"Varu apliecināt, ka Latvijas pozīcija Katalonijas jautājumā nemainīsies. Mēs to uzskatām par Spānijas iekšējo jautājumu," uzsvēra ministrs, piebilstot, ka Eiropas Savienība atbalstīs valstu teritoriālo nedalāmību.

Kā vēstīts, Rinkēvičs jau iepriekš uzsvēris, ka Katalonijas jautājums ir jārisina Spānijas likumu ietvaros, veidojot savstarpēju dialogu.

Tāpat arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš paudis cerību, ka Katalonijas jautājums tiks atrisināts Spānijas Konstitūcijas un likumu ietvaros kā arī dialoga ceļā. "Spānija ir demokrātiska, likuma varu respektējoša valsts, tās ieguldījums Eiropas Savienības (ES) vērtību aizstāvēšanā pasaulē ir nenovērtējams, tāpēc situācija ir jārisina, ievērojot dalībvalsts un ES atbilstošo normatīvo regulējumu," uzsvēris Kučinskis.

Katalonijas reģionālais parlaments pērn 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Drīz pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā. Spānijas premjers Marjano Rahojs atlaida Karlesa Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas.