Bukaišos "Gada lepnums" nozāģējis varenus kokus - ozolus, liepas un bērzus

Tomēr vietējie iedzīvotāji, novada pašvaldība un arī Dabas aizsardzības pārvalde uzskata, ka kokus savtīgos nolūkos nozāģējis uzņēmums „JP Koki”, lai tos kā lietaskokus varētu piesavināties kā samaksu graudā par „apauguma” likvidēšanu Bukaišu-Ceļmalnieku ceļa malā. Te jāteic, ka likumdošanā strikti nav noteikts, kas tad īsti uzskatāms par ceļmalas
„apaugumu” – tas var būt gan krūmu dūksnājs, gan arī simtgadīgi ozoli, ja tie apdraud satiksmes drošību.

Gleznaino ainavu Bukaišu-Ceļmalnieku ceļa malā vēl pirms Otrā pasaules kara ar ozolu stādīto aleju iekopuši tuvējo „Ciedru” māju saimnieki. To apbrīnojuši arī ceļotāji, kuri apmeklē gan turpat esošās leģendārā lidotāja Herberta Cukura dzimtās mājas, gan kādreizējās Bukaišu muižas, kura piederēja hercoga Jēkaba sievai Luīzei Šarlotei, vietu un uz kuru ved krāšņa kastaņu aleja. Nu ceļš uz šīm vietām vairs nevar lepoties ar savu unikālo ainavu, jo „JP Koki” nocirtuši kokus gan „Latvijas Valsts ceļu” pārziņā esošajā ceļa joslā, gan arī uz „Ciedru” privātzemes.

Zāģeri degradē Latviju

Par sava vīra vecvectēva reiz stādīto koku nociršanu portālam Jauns.lv sašutumu pauda Ieva Lillā: „19. janvāris, skaista ziemas diena, kad priecājamies par tikko uzsnigušu sniegu. Un pēkšņi klusumu pārtrauc motorzāģu troksnis... Skaistās Zemgales ainavas vietā ar simtgadīgo ozolu zariem paveras skats ar vīriem darba apģērbā un motorzāģiem - krīt bērzs, liepa un ozols, un kastanis. Tā ir tikai daļa no vīra tēva un vīra vecvectēva stādītiem un lolotiem kokiem. Šis ir tikai viens no piemēriem, kā „Latvijas Valsts ceļi” savas bezatbildības, nolaidības un mantkārības pēc degradē mūsu vidi – Latviju”.
 
Viņa pauž neizpratni, kā kaut kas tāds vispār varēja notikt, jo Tērvetes novada saistošie noteikumi par koku ciršanu ārpus meža zemes nosaka, ka tam jāizprasa pašvaldības atļauja, bet tādas neesot. „Mērķis bija ne jau krūmu ciršana, bet gan lietaskoku nociršana un atdošana pa velti. Uz šī ceļa krūmu gandrīz nav,” bilst Lillā un saka, ka pēc viņas saceltās ažiotāžas par nelikumīgu koku nogāšanu „pašvaldība ir dikti „sarosījusies” un nez kāpēc nakts melnumā tagad top akts par nelikumīgi izzāģētiem kokiem. Ļoti interesanti, kur viņi bija ātrāk...”

Kokus nocērt Kandavas lepnuma vadīts uzņēmums

Kokus, attīrot ceļu no „apauguma”, nocirtis Kandavas uzņēmums, kuru vada Kandavas 2016. gada apbalvojuma „Gada lepnums” saņēmējs, vietējās sporta dzīves atbalstītājs Jānis Podiņš, kurš tos paturējis sava uzņēmuma īpašumā, jo „Latvijas Valsts ceļi” par ceļu attīrīšanu no apauguma uzņēmējiem nemaksā, bet viņu īpašumā atstāj nocirsto „biomasu”. Nocirstos kokus Podiņš arī dēvē par satiksmes drošībai bīstamo biomasu.

Anna Kononova, „Latvijas Valsts ceļu” (LVC) Komunikācijas daļas vadītāja, portālam Jauns.lv skaidroja: „Apaugums ir koki un krūmi, kas aug ceļa zemes nodalījuma joslā un apdraud  normatīvajos aktos noteikto autoceļa, ceļa zīmju vai krustojumu redzamību. Koku zāģēšanu veic, ievērojot Ministru kabineta noteikumu prasības par koku ciršanu ārpus meža.

Apauguma likvidēšanu valsts autoceļa ceļu zemes nodalījuma joslā paredzēts veikt ne tikai valsts vietējas nozīmes autoceļa Bukaiši–Ceļmalnieki 0-3,73 km ceļu zemes nodalījuma joslā, bet arī autoceļu Tukums–Auce–Lietuvas robeža, Vītiņi–Tērvete un Vītiņi–Vadakste posmos. Darbi ir saskaņoti ar Dobeles, Auces un Tērvetes novadu pašvaldībām un ar „Latvijas Valsts mežiem”. Visi plānotie apaugumu likvidēšanas darbi tiek izsolīti LVC mājas lapā un darbu veikšanai var pieteikties jebkurš uzņēmējs ar atbilstošu kvalifikāciju. Par šo darbu veikšanu, darbu veicējs nesaņem samaksu, bet kā atlīdzību drīkst paturēt apauguma likvidēšanas laikā iegūto biomasu.

Koki un krūmi, kas atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā, ir valsts īpašums. Nodalījuma josla tiek attīrīta no kokiem un krūmiem, lai nodrošinātu autoceļa, ceļa zīmju vai krustojumu redzamību, tai skaitā arī ceļa sānu redzamību (skrienoši meža zvēri). Lēmumu par konkrēto darbu veikšanu pieņem attiecīgā LVC nodaļa, apsekojot ceļus un konstatējot reālo situāciju dabā. Šajā gadījumā iemesli šo darbu veikšanai bija tas, ka Bukaišu- Ceļmalnieku ceļš ir līkumains un aizaudzis, kļuvis satiksmei bīstams”.  

Rīkojās tik ātri, lai neviens nesaprastu, kas notiek

Maija Rēna, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Sabiedrisko attiecību speciāliste, Jauns.lv pastāstīja, ka „JP Koki” no DAP nav saņēmis nepieciešamās atļaujas koku ciršanai:

„DAP sazinājās ar „Ciedru” saimniekiem un tos apmeklēja, lai iepazītos ar situāciju un veiktu pārbaudi. Secināts, ka no nozāģētajiem kokiem vismaz diviem  bija jāprasa DAP atļauja. Šajā gadījumā tas nav darīts. Viens no šiem kokiem ir parastais ozols, kura apkārtmērs 1,3 metru augstumā no zemes ir 2,41 centimetrs, otrs – āra bērzs, kura apkārtmērs ir 1,99 metri. Noteikumos paredzēts ka par ozolu atļauja jāprasa, ja tas pārsniedzis 2,4 metru apkārtmēru, bet par bērzu – 1,3 metru apkārtmēru. Patlaban DAP lemj par tālāko rīcību saistībā ar kokiem, par kuriem atļauja netika prasīta.

DAP bažas rada arī tālāk (ciršanai) iezīmētie koki, kas it kā atrodas ceļa nodalījuma joslā. Piemēram, parastais ozols ar apkārtmēru 2,55 m.

Blakus esošajā īpašumā nocirsts krietni vairāk koku, tajā skaitā četras liepas, kastanis, mežābele un ozols. Neviens no šiem kokiem nesasniedz dižkoka vai potenciālā dižkoka izmērus. Konkrētais zemes gabals atzīmēts kā meža zeme, līdz ar to DAP nav tiesību izteikt kādas pretenzijas. Taču šeit rīkoties var policija un mežu pārvaldītāji, kas jau bija ieradušies uz vietas un uzmērīja nelikumīgi cirstos kokus.
 
„Ciedru” saimnieki informēja, ka visi dokumenti kārtoti tik ātri, ka neviens nav sapratis, kas īsti paredzēts. Un domstarpības rada jēdziens „apaugums”, jo līgumā teikts, ka strādnieki veiks apauguma novākšanu un šajā gadījumā ir tiešām jāvaicā, vai lieli un gadu desmitiem veci ozoli, kas atrodas vairākus metrus no ceļa, ir saucami par „apaugumu””.

Pašvaldība: „Ozoli nozāģēti nelikumīgi!”

Māris Berlands, Tērvetes novada pašvaldības izpilddirektors, Jauns.lv teica, ka ar zāģeriem bija panākta mutiska vienošanās ozolus necirst, bet tā netika ievērota:

„Pagājušā gada 1. novembrī Tērvetes novada pašvaldības izpilddirektors ar „Latvijas Valsts ceļiem” saskaņoja vēstuli par apauguma likvidēšanu uz autoceļa Bukaiši-Ceļmalnieki. Tas bija principiāls saskaņojums par darbu veikšanu esošajā ceļa posmā. Šajā ceļa posmā bija izveidojušies lieli pāraugušu krūmu apaugumi, kas traucēja satiksmei.  

Pirms darbu uzsākšanas „JP Koki” 18. janvārī informēja pašvaldību, ka tiks uzsākti apauguma noņemšanas darbi. Saņemot informāciju, pašvaldības pārstāvis kopā ar firmas pārstāvi apsekoja teritoriju. Teritorijas apsekošanas laikā  pašvaldības pārstāvis mutiski  norādīja, ka  ozolus zāģēt nedrīkst.
 
19. janvārī firma uzsāka darbu. Vakarpusē iedzīvotāji  konstatēja, ka  ir nozāģēti vairāki dažādu izmēru ozoli. Nozāģētie koki pamatā  ir auguši ceļu zemes nodalījuma joslā. Sarunā ar iedzīvotājiem arī izskanēja aizdomas, ka daži koki, iespējams, ir nozāģēti  ārpus ceļa nodalījuma joslas privātajā teritorijā, nesaskaņojot to ar zemes īpašnieku.

Pašvaldības ieskatā ozoli ir nozāģēti nelikumīgi, un personas, kuras tos ir nozāģējušas, ir saucamas pie normatīvos aktos noteiktās atbildības”.

Te jāpiebilst, ka patvaļīga koku ciršana un bojāšana ir krimināls pārkāpums, par kuru paredzēta atbildība Krimināllikuma 109. pantā. Par to var draudēt pat brīvības atņemšana līdz astoņiem gadiem, ja noziegums izdarīts organizēta grupā, piespiedu darbs vai naudas sods. Un naudas sods nebūt nav mazais – par katru nelikumīgi nocirsto koku var piemērot pat vairākus tūkstošus eiro lielu naudas sodu.

Sašutumu par nozāgētajiem kokiem pauž arī ieraksti sociālajos tīklos: