Uzbrukums e-veselībai lielo slimnīcu un NMPD darbu neparalizēja

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas (RAKUS) pārstāve Aija Lietiņa norādīja, ka otrdien notikušais uzbrukums e-veselības sistēmai skāra visu Latviju, tostarp RAKUS, tomēr slimnīcas darbu tas neparalizēja. Slimnīca labi zina, kā rīkoties situācijās, kad e-veselības darbībā rodas traucējumi - receptes šajā laikā tiek izrakstītas papīra formātā.

Vienlaikus Lietiņa piebilda, ka Austrumu slimnīca savlaicīgi gatavojās e-veselības sistēmas ieviešanai, nodrošinot ārstiem speciālas apmācības, aptuveni 400 novecojušus datorus nomainot pret jauniem un pielāgojot programmatūru, turklāt e-veselības ieviešana slimnīcā bijusi veiksmīga un ar nopietniem sarežģījumiem tā nesaskārās.

Arī Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS) izjuta uz divām stundām pārtraukto e-veselības sistēmas darbu, tomēr, kā skaidroja slimnīcas pārstāve Vita Šteina, BKUS šajā laika posmā neizrakstītās receptes un darbnespējas lapas izrakstīja, kad sistēma atsāka darboties.

Šteina norādīja, ka nekādu milzīgu sūdzību par e-veselības sistēmas darbības pārtraukšanu BKUS nebija. "Mēs uzreiz mājaslapā izlikām paziņojumu, ka ir traucēta e-recepšu izrakstīšana, un tiklīdz [sistēma] atsāka darbu, visu izdarījām," sacīja Šteina.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) pārstāve Zane Siliņa teica, ka vakar PSKUS rīkojās tā pat kā vienmēr, kad sistēma nestrādā, proti, ja pacientam nepieciešama recepte uzreiz, tad tā tiek izrakstīta papīra formātā, bet, ja pacients medikamentus izņems vēlāk, piemēram, nākošajā dienā, tad visas sagatavotās receptes nosūtās vēlāk, respektīvi tad, kad sistēma atsākusi strādāt. Šis process notiek automātiski, piebilda Siliņa.

Viņa gan norādīja, ka pēdējā laikā kopumā bijuši pārāk bieži darbības traucējumi produkcijas vidē, kas beidzas ar lielu darbu datu sakārtošanā, proti, atkārtotu sūtīšanu uz NVD, līdz ar to ir neapmierināti pacienti un ārsti.

Vienlaikus Siliņa skaidroja, ka būtu nepieciešama aktīvāka un ātrāka komunikācija ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) par sistēmas traucējumiem, jo visbiežāk slimnīca par to, ka nedarbojas e-veselība, uzzina no ārstiem, kas to ikdienā lieto. "Tad attiecīgi informāciju nododam NVD un mūsu sistēmas izstrādātājam. Tikai pēc kāda laika atnāk e-pasts, ka ir iespējami darbības traucējumi produkcijas vidē. Mēdz būt arī tā, ka atnāk kāds e-pasts par iespējamajiem traucējumiem, taču mums viss ir kārtībā, tie gan ir retāki gadījumi," norāda slimnīcas pārstāve.

Pēc viņas paustā, ikdienā notiek komunikācija arī ar NVD atbalsta dienestu, un kopumā tā vērtējama kā atsaucīga, tomēr pietrūkst vienotas izpratnes par kopējā procesa niansēm un procesuālām lietām, kas beidzas ar pretrunīgi saņemtu informāciju. "Katru piektdienu sazināmies operatīvā telefona konferencē kopā ar NVD e-veselības cilvēkiem, RAKUS IT cilvēkiem un "Ārstu Birojs" izstrādātājiem, lai izrunātu sāpīgās lietas saistībā ar e-veselību," skaidroja slimnīcas pārstāve.

Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) e-veselības darbības pārtraukšanu neizjuta, jo, pēc NMPD pārstāves Ilzes Bukšas teiktā, dienesta sistēma ir atsevišķi veidota, specifiski izsaukumu pieņemšanai un apstrādei, līdz ar to uzbrukums e-veselībai problēmas neradīja. Savukārt ziņojumus, ko parasti NMPD nosūta ģimenes ārstiem, taču traucētās darbības dēļ nebija iespējams nosūtīt, dienests nosūtīja vēlāk. "Pēc būtības darbs notika ikdienas režīma," piebilda Bukša.

Kā ziņots, otrdien plkst.13.14 Nacionālā veselības dienesta (NVD) informācijas sistēmai un e-veselībai notika uzbrukums, bet plkst.15.56 sistēmas darbība tika atjaunota.

Uzbrukums NVD informācijas sistēmai, tostarp e-veselībai, bija plānots un notika vienlaicīgi no vairāk nekā 20 valstīm, vai vismaz datorsistēmām, kas uzdodas nākam no tādām, žurnālistiem sacīja Veselības ministrijas valsts sekretārs Aivars Lapiņš.

Viņš norādīja, ka uzbrukuma rezultātā nekavējoties tika atslēgta pieeja sistēmai no ārpuses, un pēc incidenta iesaistījās visas struktūras un dienesti, kas Latvijā atbildīgi par šiem jautājumiem. Aizvien notiek izmeklēšana, uzsvēra Lapiņš.

Pēc Lapiņa paustā, uzbrukuma laikā notika vairāk nekā 10 000 pieprasījumu īsā laika sprīdī, kas sistēmas darbībā neesot normāli.