"Pēc svētkiem vairs nav kur vērsties!" Alkoholiķis pauž izmisumu par Straupes slimnīcas slēgšanu

Telefonsarunā ar portālu Kasjauns.lv Jānis, kurš vēlējās palikt anonīms, izstāsta, ka problēmas ar alkoholu atsākušās, kad vīrietis svinējis savu piecdesmito dzimšanas dienu.

Apaļā jubileja bijusi vien neilgi pirms Ziemassvētkiem un Jaungada – svētkiem, kuros Jānis arīdzan lietojis alkoholu.

“Sapratu, ka dzimšanas dienas un visu šo svētku dēļ... atkal noraušos,” piebilda vīrietis.

Pēc svētku dienām Jānis nekavējoties vērsies pēc palīdzības pie cilvēkiem, ar kuriem, kā pats liek noprast, jau sen nodibinātas labas attiecības un kuriem viņš uzticas – Straupes narkoloģiskās slimnīcas darbiniekiem.

Apšauba slimnīcas ārstu profesionalitāti

Par Veselības ministrijas (VM) pieņemto lēmumu slēgt Straupes narkoloģisko slimnīcu jau 2018. gadā kļuva zināms pagājušā gada rudenī.

VM arī informēja, ka No 2017. gada 23. decembra šajā ārstniecības iestādē tiek pārtraukta pacientu uzņemšana, un turpmāk visi narkoloģijas profila pacienti, kuriem būs nepieciešama narkoloģiskā palīdzība, tika novirzīti uz Strenču psihoneiroloģisko slimnīcu.

Pakalpojumu pārcelšana no Straupes uz Strenču slimnīcu tika sākta ar 2018. gada 1. janvāri. 

Jānis par jauno kārtību uzzinājis vien pēc zvana uz Straupi un, lai arī slimnīcas slēgšanu neatbalsta, paklausīja ieteikumam un devās uz Strenču slimnīcu, lai izskalotu organismu.

“Man pateica, ka Straupe tagad būs tur, taču tur reāli ir tukšums. Ārstēšana bija tāda, ka pieliek pie sistēmas, neviens ārsts nenāk klāt, ēdināšana šausmīga, durvīm nav rokturu, apkārt nekur staigāt nevar,” izstāsta Jānis.

Ar alkohola atkarību sirgstošais vīrietis arī piebilst, ka Strenču slimnīcas darbinieki, viņaprāt, nebūt nav profesionāļi šajā jomā: “Straupē komanda bija ļoti laba, taču tagad, cik man zināms, daudzi paliks bez darba. Nu, kāpēc tādi pacienti kā es būtu jāliek Strenčos? Ieliek dzērāju pie vājprātīgajiem... Narkoloģiskās un psihoneiroloģiskās lietas neiet kopā!”

Pēc divām dienām atstāj slimnīcu

Divās dienās, ko Jānis pavadījis Strenču slimnīcā viņam, kā pats apgalvo, lielu diskomfortu sagādājusi arī saskarsme ar šīs psihoneiroloģiskās ārstniecības iestādes pacientiem.

“Nekad iepriekš mūžā nebiju bijis kopā ar šādiem cilvēkiem. Šajās dienās vienīgais ceļš, kur es varēju doties, bija no palātas uz smēķētavu. Tur mani jau gaida divi zombiji. “Labdien, kāda jums smuka bārda! Atstāsiet uzsmēķēt?” viņi man saka. Un tā katru dienu. Nevarēju arī izgulēties. Tagad pēc šī visa zinu, kas ir īsta depresija,” izsakās Jānis.

Pēc divām dienām, kuras nogulējis Strenčos, viņš esot samaksājis 115 eiro un atstājis slimnīcu.

Jānis uzskata, ka tagad šiem cilvēkiem, kuri agrāk braukuši uz Straupi, neesot vispār, kur ārstēties no savām atkarībām, un Strenču slimnīca, viņaprāt, ir pavisam cita veida ārstniecības iestāde.

Strenčos vairāk iespēju nekā Straupē

Portāls Kasjauns.lv sazinājās ar Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas un slēgšanas procesā esošās Straupes narkoloģiskās slimnīcas valdes locekli Maiju Ancveriņu, lai noskaidrotu, kā ārstniecības iestāžu pārstāvji vērtē anonīmā slimnieka apgalvojumus.

“Man ļoti grūti komentēt vēstulē aprakstīto, jo rodas iespaids, ka ir izklāstīta situācija, kāda reāli nav notikusi. Šādā veida kampaņa ļoti darbojās līdz laikam, kamēr tika pieņemts lēmums par narkoloģisko pakalpojumu pārvietošanu uz Strenču slimnīcu, kur arī dominēja viedoklis, ka “normāliem” cilvēkiem būšot jāārstējas kopā ar psihiski slimiem pacientiem,” komentē Ancveriņa.

Slimnīcu pārstāve arī atklāja, ka savulaik viena Straupes ārste pat publiski paziņojusi, ka: “Neviens sevi cienošs alkoholiķis uz Strenčiem ārstēties neies!”

“Domāju, ka kādu laiku vēl šāda kampaņa turpināsies, vismaz pusgadu, jo ar šīm pārmaiņām tīri teorētiski bija neapmierināti ļoti daudz cilvēku: pārsvarā Straupes darbinieki, kā arī sabiedrībā zināmas personas, kuras izmantoja šos pakalpojumus, vai, kuras gremdējās pusgadsimtu senās atmiņās par to, kā kādreiz bijis Straupes pilī,” teica Ancveriņa.

Viņa aicināja saprast, ka pakalpojumi narkoloģijas profila pacientiem Strenčos tiek sniegti vien no 1. janvāra (kad slimnīcai tika piešķirts valsts finansējums šī pakalpojuma sniegšanai), piebilstot, ka objektīvi par situāciju būs iespējams spriest pēc kāda laika.

“Es, kā slimnīcas vadītāja, apliecinu, ka Strenču slimnīcas personāls ne tikai spēj nodrošināt tādas pašas funkcijas kā Straupes slimnīca, bet piedāvā pacientiem vēl vairāk iespēju, lai viņi ātrāk varētu atgriezties darbā. Tā kā vēstule ir anonīma, ir ļoti grūti izvērtēt konkrēto gadījumu, ja tāds ir bijis, tādēļ ļoti novērtēju Jūsu [redakcijas žurnālista] vēstuli man. Esmu gatava arī turpmāk Jūs informēt par situāciju, kā tā attīstīsies tālāk,” piebilda slimnīcu pārstāve.

Šobrīd netrūkstot arī pozitīvu atsauksmju

Ancveriņa arī norādīja, ka, analizējot ikmēneša pacientu aptaujas anketas, jau pamanītas vairākas anketas ar pavisam pretējiem ierakstiem: “Šeit ir foršāk nekā Straupē” un “man patīk labāk, kā Straupes slimnīcā”.

Šobrīd Strenču slimnīcas personāls pētot pacientu vajadzības un vēlmes, un tad atbilstoši ārstniecības iestādes mērķiem un uzdevumiem plāno darīt visu, lai pacienti būtu apmierināti, un nepieciešamības gadījumā, bez bažām atgrieztos tieši Strenčos.

Jāvairo sapratne pret pacientiem ar psihiskām saslimšanām

Ancveriņa vēl piebilst, ka Strenču slimnīca ir desmit reizes lielāka par Straupes slimnīcu, ne tikai pacientu skaita, bet arī teritorijas ziņā.

Bažas par to, ka no atkarībām sirgstošajiem varētu nākties saskarties ar psihoneiroloģiskā profila pacientiem, slimnīcas valdes locekle komentē ar aicinājumu izturēties iecietīgāk pret visiem sabiedrības locekļiem: ”Nevar noliegt arī to, ka, atrodoties slimnīcas teritorijā, pastāv iespēja saskarsmei ar pacientiem, kuriem ir psihiskas saslimšanas, bet mēs taču dzīvojam 21. gadsimtā un būtu jāsaprot, ka šādi cilvēki ir ne tikai slimnīcās, bet arī mums blakus, sabiedrībā. Es aicinu katru cilvēku apzināties, ka neviens nespēj paredzēt, kas ar mums var notikt un ar sapratni izturēties pret tiem, kas ir atšķirīgi.”

Par Straupes slimnīcu un tās slēgšanu:

Ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders pērn decembrī skaidroja, ka Straupes slimnīcas vadība vairākkārt informējusi par situāciju slimnīcā un nepieciešamību pieņemt lēmumus par tās turpmāko darbu.

Pēc Šneidera teiktā, slimnīca iepriekš norādījusi, ka tās ārstniecības personāls nav pietiekams, savukārt telpu tehniskais stāvoklis un aprīkojums neatbilst normatīviem par pamatprasībām ārstniecības iestādē, turklāt atsevišķas ēkas daļas ir pat avārijas stāvoklī, apdraudot gan pacientus, gan personālu.

“Nav savienojama veselības aprūpes iestādes atrašanās telpās ar fiziski neatbilstošu un bīstamu vidi,” uzsvēra VM pārstāvis.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka, lai nodrošinātu slimnīcas tālāku normatīvajiem aktiem un līgumam atbilstošu un darbību, nepieciešami ļoti lieli finansiāli ieguldījumi, kādi slimnīcas rīcībā nav.

Straupes narkoloģiskās slimnīcas telpas VM Pārgaujas novada pašvaldībai plāno nodot līdz nākamā gada februārim, ziņo aģentūra LETA.

Kā vēstīja telekanāls LNT, Pārgaujas novada dome savā īpašumā saņems ne tikai Straupes pili, bet vēl arī 13 nekustamos īpašumus, kas saistīti ar slēdzamo slimnīcu.

VM 23. decembrī arī apsolīja visus īpašumus atdot Pārgaujas novadam bez atlīdzības.

Pašvaldība ir piekritusi pārņemt visus šos nekustamos īpašumus. To pārņemšana slogu pašvaldības budžetam neradīšot.

Vienlaikus gan neesot skaidrs, vai VM izvirzīs kādus aizliegumus nākotnē īpašumus ieķīlāt vai pārdot izsolē, tāpat arī neesot zināms, kur pašvaldība iegūs nepieciešamos 450 000 eiro, lai izremontētu Straupes pili, kā arī vai no slēgšanas izdosies glābt no slimnīcas atkarīgo jauniešu rehabilitācijas centru “Saulīte”, kas arī atrodas Straupē, taču citā ēkā.

VM plāno līgumu lauzt, kā rezultātā centrs varētu zaudēt telpas. Pārgaujas pašvaldība plāno ēku piedāvāt plašākai tās apskatei, iespējams, izveidot muzeju, tūrisma informācijas centru un semināru telpas.

Straupes narkoloģiskā slimnīca alkohola atkarīgos ārstēja 56 gadus.

Dziednīca atrodas vēsturiski skaistā vietā – Lielstraupes pilī.

Pils mūros alkoholiķi ārstēti no 1963. gada, kad pilī iekārtoja psihoneiroloģisko slimnīcu – tolaik tā bija hronisku alkoholiķu piespiedu ārstēšanas iestāde ar 120 vietām, pakļauta Iekšlietu ministrijai.

Straupes slimnīca pazīstama ar tradīcijām atkarīgo personu ārstēšanā, kā arī ar savu unikālo vēsturisko ēku.