Zināmi ekspertīzes rezultāti par Valērija Maligina nāves cēloņiem

Vīrietis esot miris "dabīgā nāvē", taču precīzu nāves cēloni policija nedrīkstot atklāt.

Kriminālprocess formāli vēl nav izbeigts, jo nepieciešams veikt pārējās izmeklēšanas darbības.

Jau drīz pēc Maligina nāves policija paziņoja, ka viņam ārējas vardarbīgas nāves pazīmes nav konstatētas.

Jau ziņots, ka Maligins mūžībā aizgāja decembra sākumā 52 gadu vecumā. Mirušais atrasts savā dzīvesvietā Jūrmalā.

Maligins kļuva par "Olainfarm" valdes priekšsēdētāju pēc uzņēmuma privatizācijas 1997.gadā. Viņa vadībā AS "Olainfarm" attīstījās par vienu no vērtīgākajiem uzņēmumiem Latvijā ar apgrozījumu virs 100 miljoniem eiro un eksportu uz vairāk nekā 50 valstīm.

Maligins ir bijis arī "Endokrininiai Preparatai" valdes priekšsēdētājs, AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika" padomes priekšsēdētājs, farmācijas kompānijas "Aroma Baltfarm" un SIA "Alfa-Denta" direktors, kā arī daudzu citu uzņēmumu vadītājs un īpašnieks.

Laikraksta "Dienas Bizness" 2017. gadā veidotajā Latvijas 100 bagātāko cilvēku sarakstā Maligins tika ierindots 7.vietā ar 70 miljonu eiro turību.

Izdevumā Latvijas Vēstnesis pēc Valērija Maligina nāves publicēta notāres Valdas Vaivaras oficiāla mantojuma ziņa, kas vēsta, ka pie viņas četru mēnešu laikā jāpiesakās visiem Valērija Maligina mantiniekiem, kreditoriem un citām personām, kurām ir tiesības uz mantojumu. Pieteikšanās termiņā nepieteiktās kreditoru pretenzijas tiks dzēstas. Bet jau nākamā gada janvāra vidū zvērinātas notāres prakses vietā tiks nolasīts Valērija Maligina testaments. „Un uz šo nolasīšanu tiek uzaicināti visi, kuriem kā mantiniekiem, kam būtu tiesības mantot pēc likuma, legatārijiem, kreditoriem vai kā citādi, ir kādas tiesības uz mantojumu. Tiek uzaicinātas arī personas, kurām ir iebildumi pret mirušā pēdējās gribas rīkojuma aktu, pretējā gadījumā tas tiks atzīts par likumīgā spēkā stājušos,” teikts publicētajā notāres mantojuma ziņā.

Galvenais Maligina bizness bija farmācijas uzņēmums Olainfarm, kur Valērijs bija valdes priekšsēdētājs un lielākais akcionārs. Viņš par valdes priekšsēdētāju kļuva pēc uzņēmuma privatizācijas 1997. gadā, un tieši Valērija Maligina vadībā Olainfarm attīstījās par vienu no vērtīgākajiem uzņēmumiem Latvijā ar apgrozījumu virs 100 miljoniem eiro gadā un eksportu uz vairāk nekā 50 valstīm. Tāpat Valērijs Maligins bija arī Endokrininiai Preparatai valdes priekšsēdētājs, AS Rīgas farmaceitiskā fabrika padomes priekšsēdētājs, farmācijas kompānijas Aroma Baltfarm un SIA Alfa-Denta direktors, kā arī vēl vairāku uzņēmumu vadītājs un īpašnieks.

Bez mājām Jūrmalā un, iespējams, arī citur, dārgiem auto un dažādām vērtslietām, pēc Lursoft datiem, Maliginam piederēja kapitāldaļas 11 dažādos uzņēmumos, kuru vērtība ir vairāki desmiti miljoni eiro. Nozīmīgākās, protams, ir Olainfarm akcijas – Maliginam bija vairāk nekā 27 % akciju, kuru vērtība pārsniedz piecus miljonus eiro, kā arī viņš bija īpašnieks uzņēmuma lielākajam akcionāram – SIA Olmafarm –, kam pieder vairāk nekā 42 % akciju ar vērtību virs astoņiem miljoniem eiro.
Latvijā spēkā esošie likumi paredz, ka, pēc būtības, precētam trīs meitu tēvam ir četri neatraidāmie mantinieki – konkrētajā gadījumā tiem vajadzētu būt sievai Elīnai Maliginai, ar kuru viņš apprecējās pagājušā gada nogalē, un trīs viņa meitām – Irinai, Nikai un Annai Emīlijai, kas pagaidām vēl ir nepilngadīga. Pēc likuma, ja nav atstāts testaments (vai arī to apstrīdēs tiesas ceļā), trīs bērniem un sievai katram pienāktos 25 % no visa īpašuma.

Tomēr, ja ir sastādīts testaments, mantojuma daļas var variēt, taču ne mazāk kā puse pienāksies neatraidāmiem mantiniekiem. Proti, teorētiski katrs no mantiniekiem saņems vismaz 12,5 % no nelaiķa īpašumiem. Piemēram, pat ja kāds no neapstrīdamajiem mantiniekiem nav norādīts mantojumā, Latvijas likumdošana tāpat šai personai garantē vismaz 12,5 % no īpašumiem. Arī šis īpašuma sadalījums procentos, pēc Latvijas likumiem, gan nav galīgi nosakāms un prognozējams, jo Maliginam ir arī mazbērns, kurš skaitās pie neatraidāmajiem mantiniekiem, kā arī otrās pakāpes mantiniece māte, kurai no mantojuma vajadzētu pienākties savai daļai.

Stājoties laulībā ar Elīnu Dzelmi, pēc publiskajos reģistros pieejamām ziņām, Maligins laulības līgumu nav slēdzis. Iepriekšējās divās viņa laulībās laulāto mantiskās attiecības bija īpaši atrunātas laulības līgumos. Jau pirms kāzām ar Elīnu Valērijs izteicies, ka ir sastādījis testamentu, un to pierāda arī publicētā zvērinātas notāres mantojuma ziņa. Bet tāpat šajā gadījumā var atklāties daudz un dažādu nianšu, kad kāds no mantiniekiem kļūst, piemēram, nosacīti turīgāks par citiem.
Testamentā var būt arī konkrēti norādīts, ka nekustamie īpašumi (mājas), piemēram, nonāk viena mantinieka pārvaldībā, uzņēmumu akcijas – otra, nauda – pie trešā mantinieka, kas cits vērtīgs – pie ceturtā. Tāpat nav izslēdzams, ka Maliginam varētu piederēt arī īpašumi ārzemēs, un tad jau varētu būt arī sastādīts vēl kāds cits testaments par konkrētajās valstīs esošiem īpašumiem, un šajās valstīs jau var būt pilnīgi cita izpratne par to, kas ir neapstrīdamie mantinieki.

Teorētiski, nav arī zināms, vai notāra jau izsludinātā Mantojuma lieta ir galīgais testamenta variants. Varbūt Maligins, piemēram, pēdējās dienās ir paudis citādu savu gribu, kas vēl nav izziņota. Viens nu gan ir skaidrs, ka Maligina sarūpētie miljoni tiks dalīti ilgi, jo to, iespējams, ir gana daudz un, cik noprotams, palikušo neatraidāmo mantinieku attiecības nav ideālas. Juristi izsakoties par šo mantojumu, pieļāvuši, ka gadījumā, ja mantinieki spēs vienoties un iztikt bez mantojuma apstrīdēšanas tiesās, tas var aizņemt apmēram pusgadu. Bet, ja sāks apstrīdēt un tiesāties (variantu ir pārpārēm), paies vairāki gadi, līdz kļūs skaidrs, kā sadalīts Maligina atstātais mantojums.