Līvānu mērs: "Slēdzot lauku skolas, Latgali pametīs inteliģence"

Līvānu novada pašvaldība ir viena no tām, kas visstriktāk iestājas pret izglītības reformas nosacījumiem. 3390 Līvānu novada iedzīvotāji parakstījušies pret iecerētajām izmaiņām izglītības jomā. Pret ieceri no četrām pašreizējām Līvānu novada vidusskolām saglabāt tikai vienu - Līvānu 1.vidusskolu - iebilst arī pašvaldība.

"Neskatoties uz mūsu iebildumiem, 22.novembrī šis jautājums tika apstiprināts kopā ar valsts nākamā gada budžetu. Daudzi droši vien būtu iebilduši pret to, taču izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) bija licis manīt, ka, ja netiks nobalsota sadaļa par skolēnu skaitu vidusskolās, viņš atkāpšoties, "Vienotība" nebalsošot par budžetu un valdība kritīšot," stāstīja Vaivods.

Patlaban ir panākta vienošanās ar premjeru, ka tiks izstrādāti kritēriji arī kvalitātei, ne tikai skolēnu skaitam. Saeima ar iekšēju dokumentu atļāvusi Ministru kabinetam (MK) noteikt vidusskolās skolēnu skaitu. Tas nozīmē, ka turpmāk, nosakot skolēnu skaitu, MK tas ne ar vienu nav jāsaskaņo. Nobalsojot par šādas atļaujas piešķiršanu MK, nenosakot kritērijus, deputāti ir gājuši uz lielu risku, nopirkuši "kaķi maisā", uzskata Līvānu mērs, jo nav garantijas, ka tas nenovedīs pie genocīda attiecībā pret Latgali un citiem valsts reģioniem.

"Patlaban Latgales laukos vēl ir cilvēki, inteliģence, bet, slēdzot skolas, viņiem vairs nebūs citas izejas, kā braukt prom, un diez vai šie cilvēki lems apstāties Līvānos, Preiļos, Rēzeknē vai Daugavpilī. Visdrīzāk viņi dosies uz Rīgu, Pierīgu vai ārzemēm," prognozē Vaivods.

Līvānu mērs uzskata, ka grozījumi ir pieņemti steigā, bez diskusijas ar izglītības iestāžu dibinātājiem, bet tikai balstoties uz lielpilsētu izteikto viedokli.