17 miljoni eiro gadā - tik izmaksātu Latvijas aizsardzības mācība skolās

Šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija jau trešo reizi šajā gadā rīkoja atsevišķu sēdi par plāniem ieviest valsts aizsardzības mācību. Komisija jau septembra beigās konceptuāli atbalstīja tās ieviešanu kā obligātu prasību vidusskolās un tehnikumos, taču galavārds būs jāsaka valdībai.

Šodien komisija vēlreiz uzklausīja Jaunsardzes un informācijas centra (JIC) direktoru Aivi Mirbahu un Valsts izglītības satura centra vadītāju Guntaru Catlaku, kuri pastāstīja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē izveidota darba grupa, lai sagatavotu konkrētu programmu un plānu, kādā veidā šo prasību ieviest vidusskolās. Paredzēts, ka darba grupa savus priekšlikumus sagatavos nākamā gada martā un tad iesaistītās puses vēlreiz uzklausīs Saeimas komisija.

Aizsardzības ministrija aprēķinājusi, ka mācības ieviešanai papildus būs nepieciešams pieņemt 300 jaunsardzes instruktorus, bet kopumā mācības nodrošināšana valstij gadā izmaksātu aptuveni 17 miljonus eiro gadā. Izmaksas veidotu algas, materiāltehniskie līdzekļi, transports un citas pozīcijas.

Lai arī Latvija nākamgad plāno 2% no iekšzemes kopprodukta veltīt aizsardzībai, AM valsts sekretārs Jānis Garisons vērsa uzmanību, ka AM būs nepieciešams papildus finansējums mācības nodrošināšanai, jo pretējā gadījumā nāksies naudu atskaitīt no esošajiem projektiem.

Skolēnu apmācīšanai būs nepieciešami speciālisti ar pedagoģisko izglītību. Daļai esošajiem Jaunsardzes instruktoriem šādas izglītības nav, tāpēc AM kā vienu no risinājumiem saskata Latvijas sporta pedagoģijas akadēmijas studentu un pasniedzēju piesaistīšanu. Sarunas ar akadēmiju jau ievadītas un bruņotie spēki sporta speciālistiem varētu novadīt speciālus kursus militārajās lietās, lai tie varētu likumīgi pasniegt stundas skolēniem.

Iepriekš izskanējis, ka programmas īstenošanai vasarās 10. un 11.klašu audzēkņiem būs nepieciešams organizēt nedēļu ilgu nometni, kurā viņi apgūtu taktiskās un lauku iemaņas. Mirbahs gan šodien precizēja, ka nometnēs piedalītos tikai labākie audzēkņi. Gadā tādi būtu aptuveni 3000 jauniešu jeb aptuveni 10% no kopējā apmācāmo skaita.

Catlaka vadītā iestāde gan uzskata, ka nepieciešams sagatavot modulāru valsts aizsardzības mācības apguves programmu, kas pielāgota apguvei dažāda tipa izglītības iestādēs un apguvei dažādos līmeņos, atbilstoši vidējās izglītības standartam - pamata līmenī - obligātu visiem, bet augstākajā pēc izvēles.

"Mūsu redzējums ir tāds, ka, iespējams, pamatlīmeni apgūst visi skolēni, savukārt tiem, kuri vēlas veidot militāras karjeras nākotni piedāvātu padziļināti apgūt šo mācību, proti, tas būtu viens no sešiem izvēles priekšmetiem, kuru apgūtu augstākā līmenī," norādīja Catlaks.

Tikmēr AM jau aptaujājusi Latvijas skolas par gatavību ieviest valsts aizsardzības mācību. No 410 skolām aptuveni 100 skolas atsaukušās piedāvājumam par aizsardzības mācības ieviešanu.

Jau ziņots, ka AM piedāvātais modelis paredz, ka, beidzot vidusskolu, jaunietim, kurš apguvis šo mācību, piedāvātu parakstīt līgumu, lai kļūtu par rezerves karavīru. Tas gan nozīmē arī saistības, proti, jaunieti varēs iesaukt uz rezerves karavīru apmācībām. Tajā pašā laikā ministrija rosina izveidot arī bonusu sistēmu šādiem vidusskolu beidzējiem, proti, iestāšanos bez konkursa Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un budžeta vietas valsts augstskolās. Jaunietis no kļūšanas par rezerves karavīru varēs arī atteikties.

Valsts aizsardzības mācība paredzēta četros blokos - valstiskā audzināšana, Dzīves skola, fiziskā sagatavotība un vislielākā uzmanība paredzēta militārajam blokam. Militārajā blokā paredzēta Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas pirmā līmeņa pamatapmācības programmas pasniegšana.

AM aprēķinājusi, ka mācībai vidusskolās nepieciešamas 370 mācību stundas, no kurām militārajam blokam tiktu atvēlētas 240 stundas. Paredzēts, ka jauniešiem stundas pasniegtu Jaunsardzes instruktori, lai arī no viņiem daudziem nav speciālās pedagoģiskās izglītības.

Septembrī komisijā lielākās diskusijas bija tieši par to, vai mācības ieviest kā obligātu izvēles, vai obligātu priekšmetu. Komisija konceptuāli atbalstīja mācības ieviešanu kā obligātu prasību.

AM valsts sekretārs Jānis Garisons toreiz akcentēja, ka valsts aizsardzības mācības ieviešana kā izvēles vai obligātais priekšmets ir politiska rakstura jautājums, kurš jāizlemj politiķiem. AM neprasot jaunā modeļa ieviešanu sākot no rītdienas. 2018.gadā plānots realizēt pilotprojektu vairākās skolās un ņemot vērā pilotprojektā gūtos secinājumus, jauno modeli no 2019.gada varētu ieviest jau daudz plašākā mērogā.

Catlaka vadītā iestāde gan uzskata, ka mācības iekļaušanai vispārējās un profesionālās izglītības programmās jābūt no 2022./2023.mācību gada, bet pilotprojektu vajadzētu sākt no 2019/2020.mācību gada.