Vēsturnieki aicina VDK dokumentus jau līdz janvārim nodot arhīvam; Judins grib pēc 31. maija
Bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisija atbalsta Satversmes aizsardzības birojā esošo VDK dokumentu nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam un aicina to paveikt līdz janvārim, informēja Latvijas vēstures institūta sekretāre, komisijas administratīvā sekretāre Marta Starostina.
Satversmes aizsardzības birojā esošos bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentus būtu jānodod Latvijas Nacionālajam arhīvam, bet tas jādara pēc 31.maija, kad darbu būs pabeigusi zinātniskās izpētes komisija, intervijā Latvijas Radio pauda deputāts Andrejs Judins (V/Par!).
Viņaprāt, nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) virzītā likumprojekta par šo dokumentu nodošanu arhīvam mērķis un saturs nesakrīt.
Viņš skaidroja, ka likumprojekta autori aicina nodod šos dokumentus arhīvam līdz 1.martam, proti, laikā, kad ir jāveic izpēte. "Šajā laikā vajadzētu strādāt ar dokumentiem, nevis nodarboties ar loģistiku. Es atbalstu dokumentu nodošanu, bet tas jādara pēc 31.maija, kad [pētnieciskais] darbs būs pabeigts," uzskata Judins.
Tāpat deputāts aicina pārdomāt priekšlikumu publicēt visus dokumentus līdz nākamā gada 31.decembrim, skaidrojot, ka tie ir ap 15 miljoni lapu, kas būtu jāieskenē. Viņš mudināja padomāt, cik daudz naudas tam ir vajadzīgs, kā arī, vai tas ir izdarāms paredzētajā laikā.
Parlamentārietis ir pārliecināts, ka jāļauj zinātniskās izpētes komisijai līdz 31.maijam pabeigt darbu un "nevajag publicēt grāmatas".
Kā ziņots, nacionālā apvienība virza likumprojektu par bijušās VDK dokumentu nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam līdz 1.martam.
Politiskais spēks šos grozījumus virza, lai atvieglotu dokumentu pētīšanas procesu un to publicēšanu ar zinātniskajiem komentāriem, nosakot, ka publicēšana jāveic līdz 2018.gada 31.decembrim.
Ar likumprojektu paredzēts atrisināt pašreizējo situāciju, ka pētniekiem nepieciešama pielaide valsts noslēpumam, lai izmantotu Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) telpas, kur pašlaik glabājas VDK dokumenti.
VL-TB/LNNK politiķis Ritvars Jansons aģentūrai LETA sacīja, ka Saeima par šo likumprojektu varētu lemt vēl pirms Ziemassvētkiem. Viņš gan piebilda, ka tam būtu svarīgs visas koalīcijas atbalsts, bet, piemēram, "Vienotību" neapmierinot atsevišķi juridiski jautājumi.
Bijušās VDK zinātniskās izpētes komisija atbalsta dokumentu nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam, bet aicina to paveikt jau līdz janvārim, aģentūru LETA informēja Latvijas vēstures institūta sekretāre, komisijas administratīvā sekretāre Marta Starostina.
Vēsturnieki atbalsta arī Totalitārisma seku dokumentēšanas centra nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam.
Starostina norādīja, ka Satversmes aizsardzības birojā atrodas mazāk nekā 0,2% no VDK dokumentiem, kuri atrodas Latvijas teritorijā, bet 99,8% ir Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvā, Personāla dokumentu valsts arhīvā, zonālajos arhīvos un tiesu arhīvos.
Komisija jau šī gada aprīlī aicināja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Gaidi Bērziņu (VL-TB/LNNK) un deputātu Andreju Judinu (V) nodot Totalitārisma seku dokumentēšanas centru zinātniskajai institūcijai - Latvijas Universitātei. Tomēr likumprojekts palika bez virzības, atgādināja Starostina.
Tāpat komisija oktobrī vērsās pie Valsts prezidenta ar aicinājumu aktīvi iesaistīties, lai totalitārisma mantojums "atbilstoši civilizēto valstu vērtībām" un arhīvu nozarē vispār atzītajam provenances principam jau šogad nonāktu arhīvā, nevis glabātos pretizlūkošanas dienesta telpās, piebilda komisijas pārstāve.
