Šulcs līdz 2025.gadam grib izveidot Eiropas Savienotās Valstis

Šulcs par vienotu un federālu Eiropu iestājās SPD kongresā, kam jālemj, vai šai centriski kreisajai partijai sākt sarunas ar Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadīto konservatīvo bloku.

"Es gribu Eiropas konstitūcijas līgumu, kas rada federālu Eiropu," paziņoja Šulcs.

Šāda līguma izstrādāšanā tiktu iesaistīti pilsoņi visā ES.

Līgums pēc tam tiktu iesniegts dalībvalstīm ratifikācijai. Tās, kuras to noraidīs, automātiski pametīs bloku, Berlīnē notiekošā kongresa 600 delegātiem norādīja Šulcs.

Kā mērķa gadu viņš noteica 2025.gadu, kad paies 100 gadi, kopš SPD pirmo reizi pieminēja Eiropas Savienotās Valstis.

Šulcs uzvēra, ka tikai vienotāka ES var risināt tādus jautājumus kā klimata pārmaiņas, masu migrācija un spiediens uz tādām tehnoloģiju kompānijām kā "Google" un "Facebook" ievērot pilsoņu tiesības, kā arī neļaut lielajām kompānijām izvairīties no nodokļiem.

"Eiropa ir mūsu dzīvības apdrošināšana," atzina SPD līderis. "Tā ir mūsu vienīgā iespēja turēties līdzi citiem lielajiem pasaules reģioniem," piebilda bijušais Eiropas Parlamenta (EP) prezidents.

Viņš arī uzsvēra, ka tikai ES stiprināšana apturēs labējā spārna nacionālistu popularitātes pieaugumu, norādot uz to pozīciju nostiprināšanos Vācijā, kā arī Austrijā, Dānijā, Francijā, Nīderlandē un Somijā.

"Ja mēs neizmainīsim kursu, ja mēs nestiprināsim Eiropu ļoti praktiskā un konkrētā veidā, šie spēki uzvarēs," brīdināja Šulcs.

Viņš atkārtoja, ka eirozonā jāveic lielākas investīcijas, un tajā jābūt kopīgam finanšu ministram un budžetam.

Ja SPD atkal valdīs kopā ar konservatīvajiem, Berlīnes nostājai Eiropas jautājumā jāvirzās prom no Merkeles un Vācijas bijušā finanšu ministra Volfganga Šeibles atbalstītās taupības politikas.

"Dievs zina, ka Eiropas Savienība nevar atļauties vēl četrus gadus Vācijas politikas Eiropā Volfganga Šeibles stilā," paziņoja Šulcs, atskanot aplausiem.

Šulcs partijas kongresā jau atbalstījis sarunu sākšanu ar konservatīvajiem.

Sagaidāms, ka SPD kongress būs vētrains, jo partijas biedru vidū valda asas domstarpības par to, vai atbalstīt Merkeli uz ceturto pilnvaru termiņu valdības vadītāja krēslā, vai arī pāriet opozīcijā, lai pārgrupētos pēc vēsturiski smagās sakāves septembrī notikušajās Bundestāga vēlēšanās, uz ko iepriekš uzstāja arī Šulcs.

Taču SPD vadība jutās spiesta mainīt iepriekšējo nostāju pēc tam, kad izgāzās koalīcijas sarunas starp konservatīvajiem, liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP) un "zaļajiem".

Ja kongress izlems iesaistīties sarunās ar CDU/CSU, delegātiem būs arī jāizšķiras, vai piekrist jaunas "lielās koalīcijas" veidošanai, vai arī vienīgi sniegt Bundestāgā atbalstu Merkeles vadītai mazākuma valdībai.

Domājams, ka trīs dienas ilgais kongress būs arī pārbaudījums Šulcam kā partijas līderim, jo delegāti vērtēs viņa veikumu pēc SPD vadības pārņemšanas janvārī.