Katra skolēna vēlmei neizdabāt: MK noteikumos ļoti daudz nepilnību ēdināšanas nodrošināšanai skolās
Skolēnu ēdienkarti būtu iespējams balstīt uz sezonāli pieejamiem produktiem, jo Latvijai raksturīgo vietējo pārtikas produktu skaits ir pietiekoši liels, konferencē par izglītības iestāžu audzēkņu ēdināšanas jautājumiem pauda Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas pārstāve Ilona Dreimane.
Viņa skaidroja, ka skolās iespējamas divu veidu ēdienkartes. Viena ir brīvās izvēles, kad var likt uz šķīvja to, kas labāk iet pie sirds, bet otra - kompleksā ēdienkarte.
"Lai gan brīvās izvēles ēdienkarte skolēnu vidū gūtu lielāku atsaucību, mīnuss tās ieviešanā būtu tāds, ka netiktu kontrolēta apēsto produktu uzturvērtība, jo bērni reti kad piedomā pie tā, ko viņi apēd un cik tas ir veselīgi. Savukārt komplekso ēdienkarti nekad nebūs iespējams pielāgot visu vēlmēm," norādīja Dreimane.
Lai gan sastādīt komplekso ēdienkarti skolās ir grūti, tas nedrīkst būt par iemeslu tās regulārai nepapildināšanai un neatjaunošanai ar jauniem ēdieniem, viņa uzsvēra.
"Nedod Dievs, ka kādā skolā izveidojas situācija, ka skolēns visu dienu neēd tikai tāpēc, ka viņš nav atradis sev neko tīkamu, taču realitātē tādas situācijas ir," apgalvoja Dreimane.
Viņasprāt, ēdināšanas procesā daudzas nepilnības veicina arī Ministru kabineta (MK) noteikumi. Piemēram, tajos ir noteikts pusdienās iekļaut vismaz 50 gramus biezpiena vai siera, taču tie ir produkti, kurus pārsvarā patērē brokastīs vai launagā. "Līdz ar to, lai izpildītu MK prasības, sākas ēdiena fantazēšana - kotletes ar biezpienu, siera sacepumi un citas lietas, kuras visbiežāk paliek uz šķīvja, jo bērniem nereti negaršo," norādīja eksperte.
Otra nepilnība esot MK noteiktajā kartupeļu daudzumā. Eksperte norāda, ka, vadoties pēc noteikumiem, dienā ir jānodrošina vismaz 450 grami kartupeļu, tāpēc tie pārmērīgos daudzumos tiek piedāvāti visās iespējamajās versijās, aizmirstot par citu piedevu esamību.
Tāpat nesamērīga nereti ir noteiktā pusdienu ēdienreizes uzturvērtība, jo noteiktos daudzumus bērni nereti nav spējīgi apēst kaut vai tāpēc vien, ka pusdienlaiks izglītības iestādēs bieži vien ir ap plkst.11 vai 12, sacīja Dreimane. "Neviens, protams, neliek bērniem par spīti apēst uz šķīvja esošo, bet pats fakts, ka MK ir ietverta šāda norma - rada problēmas," norādīja Dreimane.
Ja MK noteikumu prasības jārisina likumiskā līmenī, tad ēdināšanas paradumus skolēnu vidū var ietekmēt arī "ar labo gribu un apzinīgu attieksmi pret to, ko vēlamies bērniem pasniegt", skaidroja eksperte.
Viņa norādīja, ka ikvienas izglītības iestādes iespējās ir apzināt savas skolas audzēkņu vēlmes. "Vienā skolā garšo zupas, citā gaļa, trešajā deserti. Lai to noskaidrotu, nav jāveic aptaujas - vislabāk to redz pavāri, kuri saprot, ko pārsvarā jāmet ārā un, ko bērni apēd. Kaut pēc šī parametra var skatīties, ko gatavot biežāk," norāda eksperte.
Tāpat viņa skaidroja, ka ir jāseko līdzi ēšanas tradīciju maiņai un iespējami vairāk jādažādo ēdienkarte, lai ikdienā nav tikai "gurķi un kāposti, jo mums ir pietiekoši plašas iespējas nodrošināt dažādu ēdienkarti un dārzeņi pie mums nav pārāk dārgi".
Jau ziņots, ka šodien VEF Kultūras pilī norisinājās konference "Ēdināšanas organizācija izglītības iestādēs: izaicinājumi un iespējas", kurā runāja par aktuāliem jautājumiem izglītības iestāžu audzēkņu ēdināšanas nodrošināšanā.
Konferencē tika spriests par uztura izveidi ietekmējošiem faktoriem, bērnu un jauniešu uztura paradumu veidošanu un par citiem ar ēdināšanas procesu saistītiem jautājumiem.
