Eksprezidents Zatlers ar kundzi Lilitu par valsts un tautiešu naudu mēnesi dzīvo Austrālijā

Teju 10 000 eiro Zatleru vizītei atvēlējuši arī Austrālijas latvieši.

Latvijā par Zatleru pāra vizīti viņpus okeānam nekas nav zināms, kaut arī to varētu pielīdzināt teju vai neoficiālai valsts vizītei. Vien parādījusies neliela informācija, ka Zatlers šonedēļ nevarēs piedalīties „oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas iztaujāšanā, jo atrodas „ārpus valsts” un komisiju varēs apmeklēt tikai decembrī.

Tomēr Austrālijā iznākošie latviešu laikraksti pirmajās lappusēs ziņo par Zatleta vizīti. Laikraksts „Austrālijas Latvietis” informē, ka laikā no 4. līdz 26. novembrim Valdis Zatlers kā īpašais viesis Valsts svētku pasākumos uzstāsies astoņos Austrālijas latviešu centros – Pērtā, Hobartā, Brisbenā, Kērnā, Adelaidā, Sidnejā. Melburnā un Kanberā. LAAJ priekšsēde un Pasaules brīvo latviešu apvienības viceprezidente Kristīne Saulīte portālam Kasjauns.lv pastāstīja, ka Zatlera kungs uzstāsies arī ar referātu angļu valodā „Commonwealth Club” Austrālijas galvaspilsētā Kanberā, tiekas ar Austrālijas valdības pārstāvjiem federālajā un pavalstu valdības iestādēs, kā arī sniedz intervijas gan presei, gan radio.

Kultūras ministrija piešķir 2000 eiro 18. novembra svinībām Austrālijā

Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale Kasjauns.lv paskaidroja, ka Zatlers uz Austrāliju pastarpināti devies par valsts naudu, kuru ministrija piešķīrusi Austrālijas un Jaunzēlandes latviešu 18. novembra svinību rīkošanai:

„Šī gada pavasarī Kultūras ministrija izsludināja atklātu konkursu par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu Latvijas valsts simtgades pasākumu norisei Latvijas diasporas mītnes zemēs. Konkursa mērķis bija sniegt atbalstu, veicināt sadarbību un nodrošināt veiksmīgu notikumu norisi Latvijas diasporas latviešu organizācijām.

Ar konkursa uzvarētāju - Pasaules brīvo latviešu apvienību - tika noslēgts sadarbības līgums „Par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu Latvijas valsts simtgades pasākumu norisei Latvijas diasporas mītnes zemēs”. Tā ietvaros šogad paredzēts atbalsts arī Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē ikgadēja pasākuma organizēšanai 2000 eiro apmērā”.

Zatlera vizīte izmaksā vairāk nekā 10 000

LAAJ mājaslapā rakstīts: „Valsts svētku viesa vizīte notiek ar Latvijas Kultūras ministrijas atbalstu”. LAAJ priekšsēde Kristīne Saulīte Kasjauns.lv pastāstīja, par kādu naudu Zatlers devies vizītē uz Austrāliju un cik tā izmaksā, un kāpēc:

„LAAJ šogad atzīmēja savu 66 gadu pastāvēšanas gadadienu. Vieni no mūsu lielākajiem svētkiem ir Latvijas proklamēšanas gadadiena. Šie ir svētki, kad sanāk kopā visas paaudzes, visi tautieši, lai kopīgi svinētu Latvijas dzimšanas dienu. Kopš Latvijas brīvības atjaunošanas mēs, Austrālijas latvieši, esam izveidojuši skaistu tradīciju, proti, uz svētkiem aicinām viesi/viešņu no Latvijas. Sarīkojumos tā ir mūsu dzīvā saikne ar Latviju.

Tā kā Austrālija ir tik liela un šeit 18. novembris nav brīvdiena, tad rīkojam svētkus visa mēneša garumā - tā, lai svētku viesis/viešņa var uzrunāt visus tautiešus, visās Austrālijas latviešu kopienās. Svētku viesi/viešņu izvirza LAAJ sastāvošās organizācijas un tad notiek balsojums, tā strādājam katru gadu. Par šī gada viesi tika izraudzīts kādreizējās Latvijas valsts prezidents Valdis Zatlers.

Latvijas Kultūras ministrija sniedz brīnišķīgu atbalstu – 1782 eiro apmērā, bet tas ir tikai atbalsts Zatlera kunga lidojumam uz Austrāliju. Zatlera kundzes izmaksas sedz Zatleri paši.

Kopējās izmaksas Austrālijas vizītei ir 10 454,65 dolāru (6852,55 eiro), un tas neieskaita trīs viesnīcas, par kurām maksā LAAJ. Zatlera kungs un kundze galvenokārt paliek pie tautiešiem mājās. Visu transportu, ēdināšanu un tā tālāk  sedz Austrālijas latvieši.

Kultūras ministrijas atbalsts ir 1782 eiro, bet Austrālijas latviešu līdzfinansējums kopumā sasniedz tuvu pie 10 000 eiro”.

Zatlers: „Latvija nav vis maza, bet gan neliela valsts”

Otrs zaļajā kontinentā iznākošais latviešu laikraksts „Latvietis” sniedzis plašu reportāžu par Zatlera ierašanos Rietumaustrālijā – Pērtā:

„Kaut arī lidmašīna, kuru sagaidījām, bija ielidojusi tikai ar mazu nokavēšanos, mēs nu stāvējām un gaidījām, un gaidījām, un gaidījām un tad vēl gaidījām. Kad pēc gandrīz divām stundām tikai retais pasažieris vairs nāca ārā, goda konsuls sanervozējās un griezās pie Austrālijas Robežapsardzes ļaudīm pēc sīkākas informācijas. Tieši, kad viņš bija aizgājis, Zatlera kungs ar kundzi parādījās, un goda konsula bažas izrādījās nevietā. Vienalga kā bija, bija, un nu viss bija labi (..).

Cilvēki sāka rasties (Pērtas latviešu centrā). Visi ar ziņkāri, jo šis cilvēks (Zatlers) bija tikai pazīstams no aprakstiem presē un vislabāk zināms kā tas, kurš ierosināja atlaist nedarbojošos Saeimu. Cilvēks ar „mugurkaulu”. (..) Beidzot bija pienācis tas brīdis, priekš kā Zatlera kungs bija vispār braucis.

Runājot brīvi, bez piezīmēm, viņš runāja vienkāršā, visiem saprotamā valodā gan par pašreizējo, gan notecējušo politiku, gan par saviem piedzīvojumiem Černobiļas atomenerģijas stacijas nelaimes sekām, gan par labiem un ne tik labiem lēmumiem Latvijas politikā. Viņš teica, ka ir no svara, tagad runājot par Latviju, teikt nevis, ka Latvija ir maza, bet gan, ka tā nav liela valsts, jo tas dod pareizāku uzskatu par mūsu valsti un tautu. Mums nav liela zemes platība, bet mums ir lieta tauta, jo tā ir pa visu pasauli; latvieši ir katrā pasaules stūrītī, un visi dara labus un daudz zīmīgus darbu. Ja vien apskatam mūsu sasniegumus sportā. Ir ļoti no svara, ka Latvijas robeža ar Krieviju nu beidzot ir nosprausta, jo tā ir arī ES robeža. Ir no svara, ka mūsu zemē vienmēr uzturas citu ES un NATO zemju karaspēki, jo ar to Latvija ir Eiropa, nevis tikai kāda valsts Eiropas Savienībā. Latvijai nedraud iznīcība, jo kaut vai liekas, ka latvieši par savu valsti nedomā, bet kad viņai piedraud, tad tā ir nepārvarama. Pierādījums tam bija tautas nobalsošana par latviešu valodu, kad vēl nekad tāds procents pilsoņu nebija parādījis tādu vienotu balsojumu”.