Eiropā fiksē radioaktīvās vielas mākoni. Aizdomas par nelaimes gadījumu Krievijā un Kazahstānā

Tās izcelsme vēl nav noskaidrota, bet vielas koncentrācija ir neliela un nav pamata uztraukties, vēstī portāls "lsm.lv". 

Eksperti saka, ka nelaime nevarētu būt notikusi kodolreaktorā un vielas koncentrācija, kas atceļoja līdz Eiropai, ir pārāk neliela, lai cilvēkiem būtu jāuztraucas par veselību. Nu jau arī viela pagaisusi.  

Oktobrī 28 Eiropas valstīs atrasts radioaktīvais rutēnijs. Tā šobrīd ir vienīgā liecība tam, ka kaut kur starp Urālu kalniem un Volgu notikusi vielas noplūde.

Krievijas iestādes gan paziņojušas, ka nekāda nelaimes gadījuma valstī nav bijis. Vēl tiek pieļauts, ka piesārņojuma avots varētu būt atrodams Kazahstānā. Taču tās ir Francijas Radiācijas aizsardzības un atomdrošības institūta aplēses.

“Ir tiešām ļoti satraucoši, ka arī vairāk nekā mēnesi vēlāk mēs nezinām, no kurienes tieši nākušas šīs radioaktīvās emisijas,” atzina Neatkarīgās pētniecības un radioaktivitātes informācijas komisijas pārstāvis Bruno Šareirons.

Francijas institūts lēš, ka noplūdis nozīmīgs vielas daudzums – 100 līdz 300 terabekereli. Tomēr piesārņojums, kas nonācis līdz Eiropai, ir pavisam neliels. Piemēram, Nicā lielākais daudzums bijuši 46 mikrobekereli.

Salīdzinājumam, tiek uzskatīts, ka Černobiļas AES katastrofas laikā 1986. gadā piesārņojums sasniedza 5,2 miljonus terabekerelu, bet no Fukušimas AES 2011.gadā noplūda 900 000 terabekerelu.

Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūta vadošā pētniece Gunta Ķizāne apstiprina – mums nav par ko raizēties.  "Zinot to, ka rutēnijs ir tikai beta starotājs un tā koncentrācija ir tūkstošās daļas no bekerela kubikmetrā, tad Latvijas iedzīvotājiem un Eiropas iedzīvotājiem nav vērts uztraukties. Tāds ir mans viedoklis," Guntas Ķizānes sacīto citē "lsm.lv".