Jurkāns skaidro savu nievājošo izteikumu par latviešu valodas "tirgus vērtību"

Jānis Jurkāns nesen izcēlās ar paziņojumu Maskavas laikrakstam „Izvestija”, ka Krimas jautājums ir atrisināts un tā ir neatņemama Krievijas sastāvdaļa. Nedaudz vēlāk viņš intervijā radio "Baltkom" nievājis latviešu valodu, uzskatot, ka tai neesot “tirgus vērtības”. Savukārt sociālo tīklu lietotāji pēcāk pārmeta Jurkānam, ka viņš noniecinājis latviešu valodu.

Intervijā radio “Baltcom” izteicu apgalvojumu, ka krievu valodai ir lielāka “tirgus vērtība” nekā latviešu valodai. Šis apgalvojums sašūmēja latviešu medijus un sociālos tīklus.

Vārdu izvēle “tirgus vērtība” ir valodnieciskās gaumes jautājums. Es tos apzināti izvēlējos, lai pasvītrotu kapitālistiskās sabiedrības attieksmi pret vērtībām. Tādā laikā un sabiedrībā dzīvojam! Gribam izdzīvot kā nācija, bet par savas valodas attīstību nerūpējamies. Latviešu valoda ir kļuvusi kancelejiska un birokrātiska. Valodas kalve ir dzeja. Kur šodien jaunie dzejnieki var publicēt savus dzejoļus? Pajautājiet budžeta veidotājiem, kāds ir finansējums latviešu valodas pētījumiem, dzejniekiem un rakstniekiem grāmatu izdošanai utt.!

Vienmēr esmu iestājies par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Pats būdams filologs pēc izglītības, ļoti labi zinu, cik nozīmīga (ja ne pat visnozīmīgākā) loma valodai ir nacionālās identitātes un kultūras veidošanā. Pirmās nacionālās atmodas galvenais uzdevums bija likt latviešiem apzināties, ka viņu dzimtajā valodā sakņojas viņu identitāte – latvietība. Tikai no tā brīža varēja sākties nācijas veidošanās un pēc tam - valsts.

Bez šīs kultūrvēsturiskās un identitāti noteicošās valodas funkcijas, katrai valodai ir arī pragmatiskā saziņas vērtība straptautiskajā apritē, kur angļu valoda ir pirmajā vietā. Tas viss, protams, sakņojas vēsturiskajā Britu impērijas varenībā. Patīk mums tas vai nē, bet valodas pragmatisko vai tirgus vērtību nosaka valodas lietotājnācijas politekonomiskā varenība, kas neizbēgami izpaužas kā savas kultūras uzspiešana mazāk ietekmīgām nācijām. Tā tas vienkārši notiek, jo alkatība nav izskaužama parādība. Tuklāt valodas starptautiskās aprites vērtību nenosaka iedzīvotāju skaits, kuriem attiecīgā valoda ir dzimtā, bet gan politekonomiskie faktori, jo citādi ķīniešu valoda un nevis angļu būtu galvenā starptautiskās saziņas valoda.

Krievu valodā runā aptuveni 260 miljonu cilvēku 17 valstīs; tā ir piektā visvairāk lietotā valoda pēc angļu, ķīniešu, spāņu un hindi; tā ir viena no 6 oficiālajām ANO valodām. Ja apskatāmies darba piedāvājumus lielākajās konsultāciju,tūrisma firmās visā pasaulē, tad pašlaik visvairāk pieprasīti ir cilvēki, kas runā arābu, ķīniešu un krievu valodās (angļu valodas zināšanas ir pašsaprotamas). Nenorādīšu uz krievu valodas lomu starptautiskajā diplomātijā, jo šis aspekts ļoti kairina pārlieku jūtīgā latvieša pāšvērtību.

Mums ir jāapzinās, ka dzīvojam globalizācijas laikmetā ar globālu darba tirgu, kur darbavietu visiem nepietiek. Pietiek vien tiem, kas ir vispusēji izglītoti ar daudzu valodu zināšanām. Mūsu ģeogrāfija nosaka, cik svarīgi ir prast krievu valodu - sevišķi tiem, kuri krievus uzskata par mūsu galvenajiem ienaidniekiem.