Kuldīgas muzejam dāvina uz lauka atrastas senas arābu monētas
Kuldīgas novada muzejs dāvinājumā saņēmis senu arābu monētu depozītu, kas oktobra otrajā pusē atrasts apstrādātā laukā Skrundas novadā, netālu no Ventas, informēja muzeja pārstāve Zenta Mertena.
Kāds Skrundas novada iedzīvotājs izteicis vēlmi dāvināt Kuldīgas novada muzejam 9.-10.gadsimta arābu dirhēmu depozītu. Visticamāk, kultivējot lauku, monētas šoruden ar lauksaimniecības tehniku no to sākotnējās noguldījuma vietas izkaisītas plašā teritorijā.
Kuldīgas novada muzeja krājuma vadošā pētniece Inna Rozentāle un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvji Jānis Asaris un Egita Lūsēna fiksējuši depozīta atrašanas apstākļus un apsekojuši tuvāko apkārtni. Depozīta atrašanas vietas tuvumā drošas liecības par atbilstoša laika dzīves vai apbedījumu vietu netika konstatētas, atzina muzejā.
Jaunatklātais monētu depozīts sastāv no 25 veselām arābu dirhēmu monētām un 20 monētu fragmentiem. Monētas izgatavotas no sudraba. Tās ir labi saglabājušās. Tas, ka atrasti 20 monētu fragmenti, izskaidrojams ar to, ka 9.-10.gadsimtā noteicošais bija monētu svars, tāpēc tirgojoties pēc nepieciešamības monētas varēja sacirst daļās, skaidroja muzejā.
Tuvo un Vidējo austrumu sudraba monētas – arābu jeb kufiskie dirhēmi - Latvijas teritorijā parādījās 9.gadsimtā, un tos saista ar tā saukto vikingu periodu. Tiek uzskatīts, ka arābu tirgotāji paši nedevās uz ziemeļu zemēm, bet pirmie dirhēmi šeit nonāca ar vikingu starpniecību caur Gotlandi. Līdz pat 10.gadsimta vidum Latvijas teritorijā arābu dirhēmi bija dominējošās monētas, skaidroja muzejā.
Pieņemts uzskatīt, ka monētu depozīti parasti noguldīti zemē, vēloties uzkrāt bagātības, reliģisku motīvu ietekmē kā ziedojums vai briesmu brīžos. Kāds bijis iemesls Skrundas novadā jaunatklātā depozīta nonākšanai zemē un kam tas piederējis, pašlaik esot grūti noteikt, taču būtiski, ka tas atrasts Ventas ūdensceļa tuvumā, skaidroja muzejā. Līdz šim Latvijas teritorijā ir atrasti tikai 24 arābu dirhēmu depozīti, un šis ir pirmais, kas atrasts Ventas tuvumā. Pateicoties pēdējos gados veiktajiem pētījumiem un jaunatklātajam depozītam, zinātniekiem būs iespēja pārvērtēt Ventas nozīmi tirdzniecības un kultūras sakaru uzturēšanā vēlajā dzelzs laikmetā, skaidroja muzejā.
