Par nodokļu nemaksāšanu cietumā ieliek tikai vienu cilvēku gadā
Sodi, kas piespriesti par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un naudas atmazgāšanu līdz šim bijuši pārlieku maigi, un cietumā nonācis vien retais. Sodi bieži bijuši mazāki nekā noteikta minimālā sankcija par konkrēto noziegumu, un reālu cietumsodu saņem vidēji viens tiesājamais gadā, liecina Latvijas Televīzijas raidījuma “de facto” izpētītais par notiesātajām personām laika posmā no 2010.līdz 2016.gadam.
Uz tiesājamo sola sēžas vien neliela daļa no cilvēkiem, kas nonākuši Finanšu policijas redzeslokā. Šī iestāde ik gadu uzsāk aptuveni 200 kriminālprocesu. Aiz katra procesa vismaz viens, bet visbiežāk vairāki cilvēki. Taču spriedumu nodokļu nemaksāšanas lietās ne tuvu nav tik daudz. Finanšu policijas vadītājs Edijs Ceipe “de facto” norāda, ka lietas ir sarežģītas, trūkst izmeklētāju un ne visiem ir pietiekami liela pieredze. Turklāt uz vienu izmeklētāju vienlaikus ir no padsmit līdz pat 20 dažāda smaguma lietas.
“de facto” veiktais datu apkopojums liecina, ka pēdējo septiņu gadu laikā (2010-2016) par izvairīšanos no nodokļu nomaksas kopumā notiesāti 308 cilvēki, vēl 32 – attaisnoti.
Būtiski lielāks attaisnoto skaits ir apsūdzībās par naudas atmazgāšanu, kas bieži pavada nodokļu nemaksāšanu. Pēc šī panta kopš 2010.gada notiesāti 63-īs, bet attaisnoti 35 cilvēki.
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns “de facto” norāda: “visvājākā vieta, un to pierāda arī tiesu prakse, ir ilgstoša lietu izmeklēšana, un ilgstoša šo lietu izskatīšana tiesā. Un tiklīdz ilgstoši tiek virzīts process, šo apstākli jāņem vērā, gan nosakot soda gan apmēru, gan arī citos gadījumos – veidu. Tas daļēji ietekmē arī to, ka tiesas ņem vērā šos ilgstošos procesus, un nosaka maigākus sodus.”
Likumā paredzētais sods par izvairīšanos no nodokļu nomaksas ir līdz četriem gadiem cietumā, bet, ja tas darīts organizētā grupā – līdz pat desmit gadiem cietumā. Par naudas atmazgāšanu - vēl bargāki sodi. Taču statistikā to neieraudzīt – septiņos gados par izvairīšanos no nodokļu nomaksas cietumsodi piespriesti tikai astoņiem cilvēkiem, par naudas atmazgāšanu - četriem.
Turklāt pat tad, ja cilvēku nolemts ielikt cietumā, lielākoties tas bijis uz laiku līdz trim gadiem, kas ir tālu no Krimināllikumā ierakstītā.
Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurora vietniece Elga Jonikāne: “Kas attiecas uz jūsu izpētīto laika periodu, tiesu prakse bija aptuveni izveidojusies nez cik jau gadu garumā. Prokurori bija pielāgojušies, acīmredzot tam, kādus sodus tiesa noteica, šādus sodus prasīja un šādus sodus arī deva. “
Kādi tad ir tiesu piespriestie sodi? Aptuveni trešdaļa (103) nodokļu nemaksātāju “de facto” pētītajā laika posmā tikuši pie nosacīta cietumsoda, nedaudz mazāk (91) – pie naudas soda, bet trešdaļa (109) cilvēki sodīti ar piespiedu darbu. Par naudas atmazgāšanu apsūdzētie lielākoties sodīti ar nosacītu cietumsodu (54 no kopumā 63 notiesātajiem). Tas nozīmē – ja nav jaunu likumpārkāpumu, cietumā nav jāiet.
Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta Zinātniski analītiskais padomnieks Jānis Baumanis norāda, ka viņa skatījumā “visefektīvākais soda veids, kur strādā ar cilvēka galvu, ir probācijas uzraudzība. (..) šajā gadījumā tas nozīmē, ka cilvēks iet programmas, probācijas dienests strādā ar šo cilvēku, regulāri tiekas. Tā ir cilvēku izglītošana.”
Pirms četriem gadiem tika būtiski samazināti cietumsodi virknei noziegumu. Tai skaitā arī mazāks sods draudēja nodokļu nemaksātājiem un naudas atmazgātājiem. Tieslietu ministrijā norāda, ka pārmaiņu mērķis bija mazāk cietumsodu, vairāk naudas sodu, piespiedu darbu, mantas konfiskācijas. Taču dati neliecina, ka nosacītos cietumsodus būtu nomainījuši naudas sodi.
Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska saka: “Es neteiktu, ka viss ir tā ļoti strauji mainījies. Bet mainās. Mēs redzam pozitīvu tendenci. Mēs gribētu straujāku, pilnīgi noteikti. Bet te ir jāatzīst tas, ka tās lietas ir ļoti sarežģītas, viņas nevar izmeklēt ne gada, un pat ne divu gadu laikā. Tas laiks, kas tiek veltīts šīm nodokļu lietām ir gana liels. Un tad, kad šīs lietas nonāk tiesā, tā situācija ir mainījusies. Iespējams, ka tas cilvēks ar šādām lietām vairs nenodarbojas. Varbūt viņš ir dabūjis citu darbu. Tie apstākļi var būt ļoti dažādi.”
Taču ar šo gadu gan pārmaiņas ir sākušās. Tiesā pamanīts, ka prokurori nodokļu un naudas atmazgāšanas lietās biežāk prasa reālus cietumsodus. Tam iemesls meklējams ģenerālprokurora pavasarī izdotā rīkojumā – tikai tad, ja valstij nodarītie zaudējumi atlīdzināti, var prasīt piemērot naudas sodu un piespiedu darbu. Ja tā nav, jāprasa reāls cietumsods.
Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurora vietniece Elga Jonikāne: “Bija martā šis rīkojums un jūnijā atkārtota pavēle liekot sekot šiem sodiem. Un no vienas puses tas ir pareizi arī. Jo šī sodu politika bija par mīkstu tāda, kāda tā bija.”
Papildus tam pēdējos gados notiek gan izmeklētāju, gan prokuroru un tiesnešu apmācības, lai veicinātu viņu izpratni par finanšu noziegumiem.
Prokuratūra redz nepieciešamību, lai likumā būtu jauns pants, kas paredzētu atbildību par nodokļu krāpšanu. Tas ir gadījumos, kad nodokļi ne tikai netiek samaksāti, bet tiek veidoti fiktīvi uzņēmumi, viltoti dokumenti un tml. Un tas ļautu šādos gadījumos prasīt bargākus sodus.
