Daugavpils Universitātes reorganizēšana ļautu rektoram Barševskim saglabāt amatu

Laikraksts skaidro, ka rektora pilnvaras Barševskim būtu beigušās jau šā gada septembrī un jaunas rektora vēlēšanas saskaņā ar Augstskolu likumu DU bija jārīko jau mēnesi pirms pilnvaru beigām. Taču DU senāts maijā nolēma Barševska pilnvaras pagarināt līdz brīdim, kad tiks pabeigtas reformas. Konkrēts termiņš šajā lēmumā nav minēts. Izglītības un zinātnes ministrija nav apstrīdējusi rektora pilnvaru pagarināšanu, kaut arī Augstskolu likums senātam neļauj pieņemt šādus lēmumus, norāda LA.

Tagad augstskolu nolemts pārdēvēt par Austrumlatvijas Universitāti. Barševskis noliedz, ka nosaukuma maiņa vajadzīga, lai viņš varētu atkal kandidēt uz rektora amatu. Tā esot tikai sakritība, ka par nosaukuma maiņu lemts tagad. Turklāt Barševskis norāda, ka "pats uz rektora amatu nemaz negrasos virzīties". Ja virzīs kāds cits, tad domāšot, vai piekrist. Katrā ziņā viņš, pirmkārt, esot zinātnieks, kurš joprojām aizrāvies ar vaboļu pētniecību, līdz ar to darba Barševskim netrūkšot arī tad, ja rektora krēslā vairs netiks.

Kā norāda LA, tikai augstskolas nosaukuma maiņa gan nepaver iespēju Baraševskim uz rektora krēslu kandidēt atkal. Saglabāt rektora amatu būs iespējams tad, ja tiks uzskatīts, ka universitāte tiek reorganizēta. Barševskis uzskata, ka reorganizācija notiek, proti, DU pievienots Latvijas Hidroloģijas institūts, kā arī Daugavpils Medicīnas koledža. DU grasās piedāvāt apvienošanos vēl kādām institūcijām. Daugavpilī gan viss, ko varēja pievienot DU, jau esot pievienots. Barševskis nenosauc nākamos potenciālos apvienošanās kandidātus, taču augstākās izglītības "virtuves" pārzinātāji min, ka DU varētu gribēt apvienoties ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, Malnavas un Jēkabpils koledžām, norāda laikraksts.

Barševskis stāsta, ka reformas gaidāmas arī pašas universitātes iekšienē - tikšot apvienotas tās fakultātes un zinātniskie institūti, izveidojot divus akadēmiskos centrus. Amatus zaudēšot daļa vidējā līmeņa vadītāju. Toties ietaupījums ik gadu būšot 700 000 līdz 800 000 eiro, turklāt universitātes iekšienē samazināšoties birokrātija. Taču, tā kā šādas reformas nav nekas patīkams, Barševskis pieļauj - pat, ja juridiski viņš drīkstēs atkal kandidēt uz rektora amatu, "reāli var sanākt tā, ka pēc reformām mani neviens rektora amata negribēs redzēt".

Kā atzīmē LA, bez politiska atbalsta nevarēs notikt ne DU pārdēvēšana, ne reformu nosaukšana par reorganizāciju. Ja tiek mainīts tikai nosaukums, jāgroza DU satversme, un to var darīt tikai Saeima. Savukārt, ja notiek reorganizācija, lēmumu pieņem valdība.

Pēc laikraksta rīcībā esošās neoficiālās informācijas, izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) atbalstu Barševska plāniem "caur varas gaiteņiem izdabūt shēmu par DU "rebrendingu" un reorganizāciju" rektoram piesaistītā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) varētu iegūt, piesolot izglītības ministram atbalstīt kādas reformas izglītības nozarē. Turklāt augstākajā izglītībā arī ir nepieciešamas reformas un resursu konsolidācija, ko Barševskis, visticamāk, ir gatavs veikt, un tāds rektors Šadurskim varētu būt noderīgs, tāpēc politiskā tirgošanās starp ZZS un "Vienotību" pat varētu izpalikt, norāda LA.

Kā ziņots, DU nākamajā gadā reorganizēs par Austrumlatvijas Universitāti, septembra beigās lēma augstskolas satversmes sapulce.

Kā iepriekš aģentūrai LETA pastāstīja DU rektors Barševskis, lemjot par augstskolas attīstību, pieņemts lēmums reorganizēt DU, mainot tās nosaukumu. Taču ar nosaukuma maiņu pārmaiņas augstskolā nebeigsies, sacīja rektors, uzsverot, ka augstskolai ir ambīcijas kļūt par vienu no efektīvākajām valsts augstskolām.

Viņš uzsvēra, ka līdz nākamā gada martam augstskolai iekšēji jāvienojas par to, cik lielā mērā tā spēj reorganizēties. Barševskis skaidroja, ka mērķis ir "totāli mazināt iekšējo birokrātiju", taču tas notiks "tik tālu, cik viss kolektīvs spēs vienoties".

Par augstskolas reorganizāciju vēl jālemj Ministru kabinetam.