Gaiļezera slimnīcā pacienti bez radu piekrišanas atvieno no dzīvības uzturēšanas aparāta
Gaiļezera slimnīcā bez radinieku piekrišanas no mākslīgās dzīvības uzturēšanas aparatūras atslēdza pacienti, kādreizējo skolotāju Svetlanu Jačmeņevu, vēsta Mixnews.lv. Tikko viņu atslēdza no aparatūras, sieviete mira. Mirušās meita Violeta par ārstu bezatbildību sūdzējusies policijā un Veselības inspekcijā.
Jačmeņevu Gaiļezera slimnīcā ieveda 2. septembrī. Pēc 15 dienām viņa jau bija mirusi. Slimnīcā pacientei konstatēja bloķētus žultasvadus un tika nolemts 12. septembrī veikt operāciju.
Pēc operācijas - 13. septembrī - sieviete nāca pie samaņas, bet sākās asiņošana, tāpēc mediķi nolēma veikt vēl vienu operāciju, kuras laikā pacienti nolēma pieslēgt pie mākslīgā elpināšanas aparāta. Asinsizplūdumu izdevās likvidēt, bet paciente iekrita komā.
17. septembrī slimnīcas mediķi konstatēja pacientes smadzeņu nāvi. 18. septembrī Violetas māte mira.
Mirušās sievietes meita portālam Mixnews.lv pastāstīja: „Man 18. septembrī piezvanīja pulksten 13.01 un pateica, ka māte mirusi. Bet visu iepriekšējo dienu pie mātes bija apmeklētāji: draudzene, māsa, es... Ārstējošais ārsts visu laiku teica par uzlabojumiem – asinsspiediens stabilizējās, uzlabojās asinsrite. Pie viņas visu laiku kāds bija, lasīja viņai priekšā grāmatu, sarunājās...”
Lēmumu par pacientes atslēgšanu no mākslīgā dzīvības uzturēšanas aparāta, pēc mirušās meitas vārdiem, pieņēma Reanimācijas nodaļas vadītāja Daina Rožkalne, nekonsultējoties ar ārstējošo ārstu.
„Turklāt slimnīcā kā miršanas datumu gribēja norādīt 17. septembri. Mēs tam nepiekritām. Pie tam ārstējošais ārsts pie mātes bija 18. septembrī pulksten 8.40, un konstatēja nelielu pozitīvu dinamiku. Par to mēs uzzinājām vēlāk,” sašutusi ir mirušās meita.
20. septembrī Jačmeņevas piederīgie protestu par ārstu nolaidību iesniedza policijā, lai veiktu tiesas medicīnisko ekspertīzi. Tā liecināja, ka sievietes nāve iestājusies 18. septembrī pulksten 12.45 – tieši laikā, kad viņu atslēdza no mākslīgās dzīves uzturēšanas aparāta.
Mirušās meita savā „Facebook” profilā raksta: „Šo stāstu nolēmu atklāt nevis tādēļ, lai neprofesionālos ārstus nodēvētu par slepkavām. Neesmu tiesnesis un tas nav mans darbs, tāpēc arī pašreiz notiek izmeklēšana. Gribu, lai cilvēki pārstāj akli uzticēties ārstiem, lai viņi nebaidītos pārbaudīt saņemto informāciju, saņemtu papildu konsultācijas. Un tad līdz zobiem apbruņojušies ar informāciju varēsim izvairīties no traģēdijām!”
Slimnīca atvainojas un izsaka visdziļāko līdzjutību
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas anestezioloģijas un neatliekamās medicīnas galvenais speciālists asociētais profesors Viesturs Liguts Kasjauns.lv teica: „Izsakām visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem par sāpīgo zaudējumu. Diemžēl pacienti glābt nebija iespējams, jo smagu pēcoperācijas sarežģījumu dēļ viņai iestājās smadzeņu nāve – pilnīgs un neatgriezenisks visu smadzeņu funkciju zudums”.
Slimnīcas preses sekretāre Aija Lietiņa Kasjauns.lv notikušo komentēja: „Dežūrārsts ar pacientes tuviniekiem tiešām ir runājis par sirdsdarbības un elpošanas stabilizēšanos, ko izdevās mākslīgi panākt, pieslēdzot pacienti dzīvības funkcijas uzturošiem aparātiem, taču acīmredzot pietiekami skaidri nav norādījis uz aizdomām par smadzeņu nāvi.
Smadzeņu nāve tika konstatēta un paciente atslēgta no dzīvības funkcijas uzturošiem aparātiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 215 „Kārtība, kādā veicama smadzeņu un bioloģiskās nāves fakta konstatēšana un miruša cilvēka nodošana apbedīšanai”, proti, veicot elektroencefalogrammu, pacienti 24 stundas novērojot un aizpildot smadzeņu nāves diagnostikas karti.
Austrumu slimnīcas mediķi darīja visu iespējamo, lai pacienti glābtu, taču diemžēl tas neizdevās. Vēlreiz visdziļākā līdzjūtība pacientes piederīgajiem un atvainošanās slimnīcas vārdā par iespējamu komunikācijas trūkumu, nepietiekami izskaidrojot pacientes veselības stāvokli”.
