Pirmo reizi vēsturē par latviešu pagānu virsvadoni kļuvusi sieviete
Pirmo reizi vēsturē par latviešu tautiskās reliģijas – dievturu sadraudzes vadītāju kļuvusi sieviete – Kļaviņu Ilze no Amerikas Savienotajām Valstīm. Viņu par savu vadoni izraudzījās Ziemeļamerikas latviešu pagāni, Kļaviņu Ilzei solījumu vadīt dievturu sadraudzi dodot Viskonsīnas pavaslsts latviešu īpašumā „Dievsēta”.
Austrālijas latviešu laikraksts „Latvietis” raksta: „Klusā dabas stūrītī, Dievsētas Rāmavā, saules apspīdētā rītā, pulka saviešu vidū, Kļaviņu Ilze deva savu solījumu vadīt Latvju dievturu sadraudzi nākošos piecus gadus. Pirmo reizi dievturu vēsturē kopš dievturības dibināšanas 1926. gadā sieviete uzņemas šo amatu. 2017. gada silu mēneša 3. dienā, Ilzes solījumu pieņēma Vecāko padomes priekšsēde Pones Elga, bijušais vadonis Spuru Ričs un vecāko padomes locekle Spuru Lilita”.
Latviešu neopagānu reliģijas dibinātājs un pirmais vadonis bija gleznotājs un senatnes pētnieks Ernests Brastiņš (1892-1940). Latvju dievturu sadraudze trimdā ir darbojusies gandrīz nepārtraukti caur Brastiņu Ernesta draudzes locekļiem, galvenokārt Ziemeļamerikā. Pašu spēku celtā „Dievsēta” Viskonsīnā sadraudzei kalpo kā pastāvīga mājvieta jau 40 gadus. Dievturi seko demokrātiskiem principiem un vadoni pārvēl ik pa pieciem gadiem.
Pēc solījuma došanas Kļaviņu Ilze teica uzrunu, aicinot Laimu palīgā: „Ej, Laimiņa,Tu pa priekšu, Es tavās pēdiņās; Nelaid mani to celiņu, Kur aizgāja ļauna diena. Kādu ceļu lai izvēlamies? Kurp lai ejam? Dabīgā atbilde ir – uz priekšu! Ar latvietību sirdī un dvēselē. Dzīvē vienmēr būs jauni un sveši piedzīvojumi. Pasaule vilina ar savām skaistām vietām, eksotiskām parādībām, svešām valodām.
Ņemot līdzi savas latviskās vērtības un zināšanas, mēs varam droši dzīvot līdzi visam, tomēr nezaudējot sevi un savu identitāti. Mums no senčiem ir dots brīnišķīgs mantojums katram rokās: Ej bāliņ taisnu ceļu, Runā taisnu valodiņu: Tad ir Dievs palīdzēs Labu mūžu nodzīvot.
Runāsim latviski, jokosimies un dziedāsim latviski. Stāstīsim saviem kaimiņiem un paziņām, ka esam latvieši, kur Latvija atrodas, kādi ir latvieši, kāda mums sena bagātība: tradīcijās, apģērbā, ēdienos, dzīves jēgā. Visam pa starpu būs arī jāstāsta par Latvijas sportistiem un to veikumiem, Latvijas koriem, dažādiem svētkiem, dabas skaistumu un Dieva gudrību.
Mēs, latvieši, izkaisīti pa visu pasauli, tomēr esam viena tauta, ar līdzīgiem piedzīvojumiem, uzskatiem, vērtībām. Kopā turoties, mēs stiprināsim savu latvisko garu un nodrošināsim savu tautu”.
Dievturību, balstoties uz latviešu senču gudrībām un dievatziņām, dibināja pagājušā gadsimta divdesmitajos gados. Otrā pasaules kara laiku daļa dievturu devas trimdas gaitās un ar laiku dibināja Latvju dievturu draudzes ASV, Kanādā, Vācijā un Austrālijā. Pēc valstiskās neatkarības atgūšanas dievturu sadraudze savu darbību atjaunoja arī Latvijā.
Latvijā šovasar pirmo dievturu svētnīcu Pļaviņu novada „Liepsalās” uz salas Daugavā uzcēla „Liepkalnu” maiznīcas īpašnieks un uzņēmējs Dagnis Čākurs. Tā celta senlatviešu rijas veidolā. Latvijas Dievturu sadraudzes dižvadonis ir mākslinieks un latvju zīmju pētnieks Valdis Celms.
Jāteic, ka pēdējo gadu laikā Ziemeļamerikas latvieši izcēlušies ar to, ka viņi latviešu draudžu augstākajos garīgajos amatos ievēl sievietes. Tā 2015. gadā par Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas arhibīskapi kļuva ASV kalpojošā Lauma Zušēvica.
