Latvijā ir 103. draudīgākā armija pasaulē

Arī viņpus Baltijas jūrai nav mīkstmieši: Zviedrija ierindojusies 29., bet Somija 56. vietā. Vissnekaitīgākās armijas ir Butānā, Surinamā un Sjerraleonē. Savukārt visspēcīgākas armijas ir ASV, Krievijai un Ķīnai. Tām seko Indija, Francija un Lielbritānija. Ziemeļkorejai, kura šobrīd visiem draud ar atombumbu, ir 23. pasaulē visspēcīgākie bruņotie spēki.

Starptautiskā kompānija „Global Firepower” izanalizējusi 133 pasaules valstu bruņotos spēkus un konstatējusi, ka Baltijas valstīs visspēcīgākie ir lietuviešu militāristi. Lietuvā ir arī vienīgais bumvedējs Baltijas valstīs, kas šo valsti, pēc visa spriežot, ierindojusis augstākā vietā nekā Latviju. Arī aizsardzībai veltītais budžets tur ir lielāks. Protams, uz zemeslodes ir vairāk nekā 133 valstis, bet dažās no tām nav armijas un tādēļ tās „Global Firepower” sarakstā nav iekļuvušas. Eiropā savas armijas, piemēram, nav Luksemburgai, Monako, Vatikānam un Islandei, bet viņpus okeānam – Panamā, Mikronēzijā un Samoa.

Latvija ar saviem četriem helikopteriem un transportlidmašīnām, 250 bruņutransportieriem, 11 jūras patruļkuteriem un sešiem mīnu kuģiem ieņem 103. vietu, starp Jaunzēlandi un Urugvaju. No gandrīz diviem miljoniem iedzīvotāju militārajā dienestā varētu mobilizēt 850 000 iedzīvotāju, raksta „Global Firepower”. Mūsu bruņoto spēku personālsastāvā ir 17 155 cilvēku, no kuriem 8000 ir rezervisti.

Aprēķinot armijas draudīgumu vērā tika ņemt ne tikai tās skaitliskais sastāvs un izdevumu aizsardzības budžetā, bet arī ostu skaits, asfaltēto ceļu garums, dzelzceļš, aerodrome un citi aspekti.

Lietuvā ir astoņas transportlidmašīnas, pieci helikopteri un viens bumbvedējs, 432 bruņutransportieri, četri jūras  patruļkuģi un mīnu kuģi. Dienestam derīgi 1 400 000 cilvēku. Armijas personālsastāvā ir 23 015 cilvēku, no kuriem 7000 rezervē.

Savukārt igauņiem ir četri helikopteri, sešas mācību lidmašīnas, 318 bruņutransportieri, trīs mīnu kuģi. Armijas personālsastāvā ir 35 000 cilvēku, no kuriem 30 000 ir rezervisti.

Aprēķinot armijas draudīgumu, vērā tika ņemts ne tikai tās skaitliskais sastāvs un aizsardzības budžeta lielums, bet arī daudzas citas lietas – piemēram, ostu skaits, asfaltēto ceļu kopgarums, dzelzceļa tīkls, lidlauku daudzums un citi faktori.