Haoss vai labi saplānots darbs? Fotoieskats apjomīgajos Rīgas ielu remontdarbos

Izejot Rīgas ielās, pesimisms par brauktuvju un ietvju renovēšanas norisi ilgi nav jāmeklē – savās domās labprāt dalās gan cilvēki ar transportlīdzekļiem, gan bez.

“Agri no rītiem mēdzu skriet, un tā nu ir sanācis, ka šogad puse no vasaras paiet lavierējot starp šķietami haotiski izkārtotām barjerām, izejmateriālu un smilšu kaudzītēm. Turklāt katru dienu viss ir izkārtots citādi!” stāsta Kārlis, kurš dzīvo netālu no Brīvības un Stabu ielas krustojuma. 

“Es saprotu, ka Rīgas ielas nebūt nav tā vieta, kur būtu jābūt ideāliem apstākļiem tiem nedaudzajiem, kuri rītos skrien, taču mani mulsina kas cits. Bieži vien skrienot, ievēroju, ka tur, kur būtu jābūt improvizētai ietvei – uz brauktuves atvēlētam celiņam gājējiem, kurš norobežots ar mietiņiem – nav nekādu norobežojumu. Ir arī bijis tā, ka šādi norobežojumi ir burtiski pusmetra platumā, vai piepeši beidzas, nesaprotami apraujas brauktuves vidū. Pieļauju, ka arī vienkāršiem gājējiem, kuri dodas uz darbu šāda situācija ir apgrūtinoša, lai neteiktu bīstama,” turpina Kārlis.

Uz Stabu ielas satiktā pensionāre Mirdza norāda, ka visnepatīkamāk ir ikdienā lēnām soļot cauri būvdarbu saceltajai putekļu vētrai.

“Uz jaunā trotuāra ir palikušas smilšu gubas. Kādēļ tā? Vai tiešām nevar saslaucīt? Papildus tam, kad vēl nebija uzliets asfalts, garām braucošās automašīnas sacēla lielus putekļus,” neapmierinātību pauž kundze.

Kritiku par ielu remontiem viegli atrast arī tviterī.

Ielas tiek restaurētas, gaidot Latvijas simtgadi

Saprotams, ka, ja ir runa par apjomīgiem remontdarbiem aizņemtas pilsētas ielās, diez vai iespējams nākt klajā ar darbu plānu, kurš liktu iedzīvotājiem notiekošo uztvert ar sajūsmu – sastrēgumi un grūtības pārvietoties ir savā ziņā neizbēgamas.

Taču kādēļ minētie remontdarbi Rīgas centrā vienlaikus uzsākti tik plašā teritorijā? Sīkāk par notiekošo un tā iemesliem ir izteicies Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Emīls Jakrins.

“Ņemot vērā, ka tuvojas Latvijas simtgade, Rīgas domes vadība deva uzstādījumu – sakārtot centra ielas. Tāpēc arī lielākie darbi notiek centrā – Dzirnavu, Elizabetes, Krišjāņa Valdemāra, Stabu ielā, arī Brīvības ielas posmā, kur siltumtrases cauruļu maiņas dēļ pērn darbi netika sākti un pabeigti,” skaidro departamenta vadītājs.

Jakrins arī piebilst, ka, tā kā vasarā nav tik lieli sastrēgumi kā rudenī, kad beidzas skolēnu brīvdienas, remontdarbi tiek veikti vasarā.

“Primārais, kāpēc darbi notiek vasarā, protams, ir laika apstākļi. Būvsezona Latvijā ir relatīvi īsa – no aprīļa beigām līdz oktobrim. Mūsu uzstādījums ir pēc iespējas visus darbus veikt vasarā, ja iespējams, līdz 1. septembrim, lai skolas laikā neveidotos sastrēgumi,” piebilst departamenta direktors.

Daži darbi tiks pabeigti vien nākamgad

Šeit gan jāpiebilst, ka Rīgas centrālajās ielās uzsāktie remontdarbi ir saistīti gan ar brauktuvju un ietvju remontu, gan ar apakšzemes komunikāciju nomaiņu.

RD jau ziņoja, ka nozīmīgākie remontdarbi tiks pabeigti līdz jaunā mācību gada sākumam – 1. septembrim, taču atsevišķos ielu posmos apakšzemes komunikāciju renovācijas dēļ remontdarbu termiņš ir ticis pagarināts, vai arī kļuvis skaidrs, ka tie tiks pabeigti vien nākamajā gadā.

Tā piemēram par minēto Stabu ielu ir zināms, ka, posmā no Brīvības ielas līdz Valmieras ielai, ietves remontdarbi tiks pabeigti līdz 15. septembrim, savukārt brauktuve – jau līdz 1. septembrim.

Taču Stabu iela posmā no K.Valdemāra ielas līdz Brīvības ielai, kur šobrīd strādā “Rīgas siltums”, brauktuves un ietves remontdarbi tiks pabeigti nākamajā gadā.

Remontiem traucējusi arī mānīgā vasara

Jakrins arī norāda, ka asfaltēšanas darbiem būtiski spēj patraucēt lietus: “Lietus laikā nedrīkst ieklāt asfaltu. Citus darbus – klāt trotuāru un tamlīdzīgi gan var darīt. Ja neskaita to, ka sliktos laikapstākļos strādniekiem ir vienkārši fiziski neērti pildīt savus darba pienākumus, tad no tehnoloģiskā viedokļa darbus veikt var.”

Satiksmes departamentā arī norāda, ka Rīgā ir visai ievērojams ielu remontu deficīts – tas tiek lēsts aptuveni 600-700 miljonu eiro.

“Seguma atjaunošanai pēdējos gadus pilsēta katru gadu iegulda apmēram 10 miljonus. Šogad ir vairāk – apmēram 20 miljoni tiek atvēlēti uzturēšanai, no kuriem lielākā daļa ziemas sezonā aiziet sniega tīrīšanai, kaisīšanai un tamlīdzīgi. Tāpat vairākus miljonus ieguldām tā saucamajā bedrīšu lāpīšanā, bet pēdējos gados piekopjam praksi – tur, kur segums ir īpaši sliktā stāvoklī, mēs nevis vienkārši aizlāpām bedres, bet gan noasfaltējam lielāku laukumu. Plus vēl valsts vidēji mērķdotāciju veidā gadā piešķir ap desmit miljoniem, no kuriem ļoti liela daļa aiziet satiksmes drošības uzlabošanai – luksoforiem, gājēju pārejām un tamlīdzīgi. Tikai daļa no šīs naudas tiešā veidā tiek atvēlēta asfalta seguma ieklāšanai,” skaidro Jakrins.

Runājot par šī deficīta likvidēšanu, departamenta vadītājs skaidro, ka tas esot atkarīgs gan no pilsētas, gan valsts ekonomiskās attīstības tempa – pilsētas spējām finansēt šo savu saimniecības daļu: “Tas ir ļoti vienkārši – jo vairāk ieguldīsim naudas. Jo ātrāk šis deficīts mazināsies.”