Dīķī Smiltenes pusē nogalina tūkstošiem zivju

„Vakar vakarā šeit norisinājās drāma. Ap septiņiem vakarā SIA „GM” piepacēla aptuveni par 50 cm vienu no apakšējiem aizvariem, to nostiprināja un aizbrauca. Klāt esošie vēroja pēdējo ūdens palieku aizplūšanu un, tumsai iestājoties, redzot, ka lielās zivis nepeld pa upi lejup, bet paliek dūņās, metās tās ķert ar rokām - krastā tika mestas lielas karpas un līdakas,” raksta Pauls Pāvuls.

Smiltenes novada dome paziņojusi, ka SIA „GM” ūdens līmeņa samazināšanu ir saskaņojusi gan ar pašvaldību, gan Valsts vides dienesta Valmieras reģionālo pārvaldi.

Tagad Valsts vides dienesta Valmieras reģionālās vides pārvaldei būs jāvērtē, vai SIA “GM” ievērojis nosacījumus, kas tai bija uzlikti par pienākumu, veicot ūdens aizvaru remontdarbus. Viens no nosacījumiem bija „pārvietot noslēgtās gultnes bedrēs un lāmās palikušās zivis uz Nigras upes gultni vai vietu, kur saglabājies pietiekams ūdens daudzums,” raksta Valkas laikraksts „Ziemeļlatvija”.

SIA „GM” valdes priekšsēdētājs Juris Pētersons par situāciju Nigras HES ūdenskrātuvē pastāstīja:

„Lai spētu objektīvi vērtētu notikumus, kas saistīti ar Nigras ūdenstilpnes līmeņa pazemināšanu, ir nepieciešams skaidrot vispārējo situāciju un apstākļus, kā arī saredzēt šo notikumu kopējo ainu.

Nigras ūdenstilpnes slūžu aizvari tika nomainīti 2000. gadā, tie bija savu laiku nokalpojuši un atradās sliktā tehniskā stāvoklī. Šī iemesla dēļ vasaras sausuma periodos no ūdenstilpnes aizplūda prom vairāk ūdens, nekā pietecēja. Makšķernieki, kā arī citi interesenti, kas pēdējo trīs gadu laikā vasaras periodos ir bijuši pie šīs ūdenstilpnes to būs pamanījuši, jo ūdens līmenis ezerā bija zemāks pat līdz pus metram zem normālā uzstādinājuma līmeņa. Jāpiemin, ka šis zemais ūdens līmenis nav saistīts ar mazā HES darbību, jo vasaras sausuma periodā tas nestrādā. Dēļ aizvaru sliktā stāvokļa, pēc katras pārciestās ziemas to stāvoklis pasliktinājās arvien vairāk un tas radīja risku, ka kādā no pavasara palu laikiem tie varētu neizturēt slodzi un pārlūzt, kas radītu neiedomājamus postījumus. Secinājums ir viennozīmīgs – nepieciešama aizvaru konstrukciju pilnīga nomaiņa. Aizvaru slikto tehnisko stāvokli arī apstiprina Valsts vides dienesta apsekošanas akts 2016. gadā.

Runājot par zivju resursiem ir jāmin, ka aizvaru sliktais stāvoklis un pazeminātais ūdens līmenis visdrīzāk ir negatīvi ietekmējis arī zivju nārstu pēdējos gados. Attiecībā uz veicamajiem darbiem, atbilstoši tehniskajiem noteikumiem bija paredzēts pārvietot palikušās zivis. Ar Blomes pagasta pārvaldnieku vienojāmies, ka pagasta iedzīvotāji viņa vadībā pārvietos šīs zivis uz Blomes Dzirnavu ezeru, kas atrodas augšpus Nigras ūdenstilpnes un abas šīs ūdenstilpnes ir savienotas ar Nigras upi. Taču pateicoties Andra Paula Pāvula publiskajām aktivitātēm un slikta tēla radīšanai, šie darbi tika pārtraukti un zivis aizplūda lejup pa straumi vai arī tika izņemtas no ūdenstilpnes, ko veica uz vietas sanākušie interesenti. Kas attiecas uz nodarītajiem zaudējumiem zivju resursiem, tad atbilstoši likumos noteiktajai kārtībai šie zaudējumi tiks aprēķināti un ieskaitīti Valsts kasē. Kaut arī mūsu pienākums nav šos zivju resursus atjaunot, mēs, Nigras HES īpašnieki, plānojam to darīt, sadarbojoties ar Blomes pagasta pārvaldi un vietējiem iedzīvotājiem, Latvijas zivjaudzētavām, kā arī ar speciālistiem no institūta „BIOR”. Neskatoties uz publiskajā telpā radīto negatīvo tēlu par mazajiem HES, kas neatbilst realitātei un patiesībai, arī to īpašnieki ir saimnieciski cilvēki, kuriem rūp daba un sakārtota apkārtējā vide.

Jebkuras darbības rezultātā, vai tā būtu slūžu aizvaru nomaiņa, vienkārša bezdarbība vai sliktākajā gadījumā avārija, zivju resursi ciestu zaudējumus. Tas paliek katra paša ziņā izvērtēt, kurš no šiem scenārijiem būtu labākais risinājums. Mēs rīkojamies atbilstoši ūdenskrātuves ekspluatācijas noteikumiem un Ministru kabineta izstrādātajiem normatīvajiem aktiem”.