Laukos cilvēki nevarot saņemt seksuāla rakstura palīdzību - dakteri klačojas pa visu pagastu
Seksologs Arturs Šulcs teic, ka daudzi viņi klienti no provinces izjūt emocionālu vardarbību no vietējo medicīnas darbinieku puses. Viņi vietējā pagastā vai mazpilsētā cilvēkiem ar seksuālās veselības problēmām dzīvi padarot nepanesamu, portālam Kasjauns.lv ziņo dakteris.
Ne jau visi, bet daļa vietējo mazpilsētu un pagastu medicīnas darbinieki netur mēli aiz zobiem un vietējā sabiedrībā klačojas par pacientiem, kuri vēlējušies saņemt seksuāla rakstura palīdzību. Meitenes, kuras kļuvušas grūtas, bet nav precējušās tiek saukātas par maukām, bet vīrieši, kuri aptiekā iegādājas potences uzlabošanas medikamentus, tiek nokristīti par impotentiem. Tas īpaši izjūtama laukos, kur viens otru labi pazīst, bet mediķi nespēj glabāt ārsta noslēpumu. Seksologs Šulcs portālam Kasjauns.lv saka:
„Savas daudzu gadu prakses laikā esmu aizdomājies par to, kā jūtas cilvēks, kurš saskaras ar personālu, kuriem jāpalīdz cilvēkiem – ārstiem, sociālajiem darbiniekiem, medmāsām, sanitāriem, psihologiem, skolu pedagogiem, kuri uzzina cilvēka intīma rakstura informāciju, kura nav izpaužama. Par šo problēmu Latvijā faktiski nav runāts”.
„Atnākusi mazā mauka!”
„Piemēram, meitenei sākas dzimumdzīve, un viņa aiziet konsultācijā pie vietējā ģimenes ārsta, lai uzzinātu, kā izvairīties no nevēlamas grūtniecības, seksuāli transmisīvām slimībām un tamlīdzīgi. Ārsts viņai izraksta kādus kontracepcijas līdzekļus, viņa iet uz vietējo aptieku tos iegādāties. Viņa vēl nav pat paspējusi atnākt mājās, kad jau saņēmusi zvanu no mātes ar jautājumu: „Ar ko tad tev tas sekss būs?” Tā ir viena no reālām situācijām, ar kādu bija jāsaskaras manām klientēm.
Meitenei ir 16 gadu, viņa uzsākusi dzimumdzīvi. Viņai varbūt sekss bijis vienreiz mūžā, bet vietējā aptieķniece izbrēcas pa visu pagastu: „Atnākusi mazā mauka!” Un meitenei tiks pārmests arī otrā gadījumā: „Tev jau 18, bet nav seksa! Kāpēc?”
Vēl viena situācija: sieviete palikusi stāvoklī. Viņa veic grūtniecības aprūpi pie vietējā ģimenes ārsta. Man viena meitene teica, ka viņai vienkāršāk ir pie pagasta ziņojumu dēļa izkarināt afišu, ka viņa ir stāvoklī, nevis atbildēt uz garāmgājēju jautājumiem un apspriesties vietējā kafejnīcā, kāpēc un no kā viņa ir stāvoklī.
Sievietes no vietējiem pagastiem brauc pie ginekologa uz Rīgu. Nevis tāpēc, ka tur nav ginekologa, bet tāpēc grib sevi pasargāt no emocionālās vardarbības”.
Pagastos intīmā dzīve kļūst par publisku informāciju
„Valsts likumdošana jau nosaka, ka medicīnas darbiniekiem ziņas par savu pacientu stāvokli ir jātur noslēpumā, bet praksē tas tā nebūt nav. Medicīnas problēmu sakarā tagad visi runā par naudas trūkumu, medikamentu resursu, par to, ka kaut kas trūkst. Bet galvenais – trūkst cieņas pret klientu, cilvēka intīmo noslēpumu. Šis noslēpums vispār netiek glabāts, cilvēks ir ievainojams saskarsmē ar medicīnas darbiniekiem! Un tad nu šie medicīnas darbinieki brīnās, kāpēc mums, piemēram, ir ielaisti vēži? Tas tāpēc, ka sieviete neiet uz medicīnisko apskati, jo tur jautās, ir viņai vai nav dzimumdzīve. Un tad to, ko viņa atbildēs, uzzinās visā pagastā. Viņas intīmo noslēpumu uzzinās visi!
Respektīvi, laukos tava intīmā dzīve kļūst par visa pagasta publisko informāciju, kas nav adekvāti un pieņemami. Labi, ja tie būtu tikai atsevišķi gadījumu, bet tā ir sistēma, par kuru oficiālā medicīna nerunā. Tagad tai jārisina citas problēmas – streiki, nauda, materiālie resursi... Viena slimnīca var „nodzīvot” 27 miljonus un par to nekas nav!
Laukos aptiekas nav seksa dēļ
„Sieviešu problēmas ir tā kā no galda kādu gruzi noslaucīt, par to vispār nerunā. Un tas ietekmē cilvēku veselību – vai viņš ir piederīgs šai valstij, vai nē, vai kāds iestājas par viņa interesēm?
Ar vīriešiem ir tāpat. Ārsts vīrietim izraksta medikamentu erekcijas disfunkcijas risināšanai, piemēram, „Viagru”. Aptieķniece, ieraugot viņa recepti, var pasmīnēt, - tam vīrietim, redziet, ir problēmas! Viņam nav sievas, jo viņam ir „stāvēšanas” problēmas, un ar ko tad viņš nodarbojas ar seksu?!
Un vietējie pagasta cilvēki savu vietējo aptieku vairs neizmanto, brauc pat uz pārsimts kilometru attālo Rīgu, kur šādu problēmu nav. Galvaspilsētas aptiekās nevienu farmaceitu neinteresē, kurš ar ko guļ un nebaumo par klientiem. Laukos cilvēkam savā seksualitātē visu laiku par kaut ko jājūtas vainīgam.
Profesionālajā vidē ir satraukums, ka laukos nav aptieku. Bet jautājums – kāpēc? Ja puisis vai meitene nevar aiziet nopirkt prezervatīvus, lubrikantu vai kontracepcijas tabletes, tad viņš šo aptieku vispār izslēgs no sava prāta. Viņš tur arī neies pirkt aspirīnu, higiēniskās paketes un leikoplastu. Viņš to visu pirks kaut kur citur. Līdz ar to tur paliek tikai vecie cilvēki, kuri šādas lietas nepērk. Viens mans klients regulāri uz aptieku Rīgā brauc no Madonas.
Kāpēc Ziemeļvidzemes sievietes nebrauc dzemdēt uz Valmieru vai Rīgu, bet gan Valgu Igaunijā? Līmenis un tehniskais nodrošinājums slimnīcās ir gandrīz vienāds. Viņas dzemdēt uz Igauniju brauc attieksmes dēļ. Igauņu pusē tevi nečakarē!
Šobrīd visi medicīnas sakarā runā tikai par naudu, bet naudas pielikums neatrisinās emocionālo drošību.
Visu šo problēmu dēļ cilvēks noslēdzas. Cilvēks tiek iedzīts strupceļā. Viņš nevar iet uz savas problēmas risināts pie vietējā speciālista. Viņš neiet pie speciālista, jo viņam neuzticas. Viņš mēģina piereģistrēties pie speciālista citā novadā, kur viņu neviens nepazīst. Mēģina atrast ne tikai labu speciālistu, bet arī tādu, kurš prot turēt muti”.
Skolas klačas
Vēl viens problēmas aspekts attiecas uz skolu psihologiem un sociālajiem pedagogiem. Bērni uzzina daudz intīma rakstura problēmu, par ko uzzina arī skolotājs. Piemēram, bērns pa atslēgas caurumu skatījies vecāku guļamistabā, un viņš redzējis, ka vecāki, esot pliki, tur kaut ko dara, pa durvju šķirbu redzējis, kā māte vannasistabā mazgājusi krūtis vai tēvs „krāniņu”, kā viņi bučojas. Vecāki jau speciāli nav rādījuši, bērns to vienkārši redzējis. Bērns par to izstāsta skolotājam, un tad viss tiek „izpūsts” skolotāju istabā vai skolas direktora kabinetā. Bet tur jau nav nekas neparasts. Tāpat mēs viens otram varētu pārmest, ka mēs čurājam.
Ko vecākiem darīt, ka sevi pasargāt? Sūtīt bērnu citā skolā? Bet pagastā jau ir tikai viena skola...
