ES centīsies panākt, lai tās pilsoņiem būtu pietiekami privilēģiju Lielbritānijā, saka Pabriks

Politiķis norādīja, ka ES pozīcija šajā jautājumā būs diezgan "cieta" un ES centīsies maksimāli panākt to, lai tās pilsoņiem būtu pietiekami daudz privilēģijas Lielbritānijā. Vienlaikus deputāts ir pārliecināts, ka šāds scenārijs būtu arī Lielbritānijas interesēs, jo migrācijas jautājumu apspriešana šajā kontekstā neiztur kritiku.

"Lielbritānija var runāt par migrāciju cik vēlas, bet ES pilsoņi neveido lielāko problēmu migrācijas jautājumos un nerada lielākās sociālā budžeta problēmas, drīzāk viņiem jāatzīst, ka tie ir sadraudzības valstu iedzīvotāji, kas pie viņiem ierodas," teica Pabriks, piebilstot, ka ES ir pieredze šāda tipa sarunās, un to rezultāts tiks panākts vien pašu sarunu termiņa noslēgumā posmā.

Eiroparlamentārietis arī uzsvēra, ka Lielbritānijai jāsaprot, ka par gala "Brexit" lēmumu balsos EP, kurā "nebūt nav tik draudzīga nostāja pret britiem", piebilda Pabriks. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka šo sarunu mērķis nav kaut ko "izspiest" no Lielbritānijas, bet gan panākt situāciju, kuras rezultātā tie saprot, ka ir maldījušies ar "Brexit", un lai jebkura vienošanās notiek daudz maz savlaicīgi un pēc iespējas mazāk vājina ES un Lielbritānijas tālākas sadarbības iespējas.

"Es domāju, viens ir lielie principiālie jautājumi, bet otrs ir detaļas. Uzskatu, ka detaļas būs daudz sarežģītākas, jo tās skar, piemēram, gaisa pārvadājumus un sauszemes pārvadājumus, tāpēc te parādīsies dažādas detaļas, par kurām Eiropas Komisijas (EK) "Breksita" sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē jau ir sagatavojies, bet Lielbritānija vēl par to nav bijusi gatava runāt," skaidroja Pabriks.

Tikmēr Latvijas Ārpolitikas Institūta (LĀI) pētnieks Aldis Austers aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijas interesēm izdevīgāks būtu scenārijs, kurā Lielbritānija samaksā "izstāšanās rēķinu" un nokārto savas saistības pret ES, jo pretējā gadījumā veidosies caurums ES budžetā. No Latvijas interešu viedokļa drīzāk būtu jālūkojas, kas notiks nākotnē, piemēram, ja briti izvēlas veidot tādas attiecības, kādas ar ES veido Norvēģija, tai kaut kas būs jāturpina maksāt ES budžetā.

"Nekādas vienošanās vēl nav bijušas un arī tuvākajā laikā vēl nav gaidāmas. Visticamāk, sarunās parādīsies arvien jauni aspekti. Savukārt tas, ka domstarpības par dažādiem "Brexit" aspektiem valda pašā Lielbritānijā, padara šīs valsts pozīcijas vājākas, un tas nav nekas labs," skaidroja Austers.

Jau ziņots, ka Barnjē 20.jūlijā Briselē aicināja Lielbritāniju viest lielāku skaidrību tās nostājā nozīmīgākajos jautājumos, tostarp par britu izstāšanās "rēķinu" un ES pilsoņu tiesībām pēc Apvienotās karalistes izstāšanās no bloka. Barnjē atzina, ka pastāv "fundamentālas domstarpības" ar Londonu par to, vai Eiropas Savienības (ES) Tiesa saglabās jurisdikciju pār trīs miljoniem bloka pilsoņu jau pēc Lielbritānijas izstāšanās.

Tikmēr 27.jūlijā Lielbritānijas valdība uzdeva izpētīt pārējo ES dalībvalstu pilsoņu ieguldījumu valsts ekonomikā, Apvienotajai Karalistei domājot par imigrācijas sistēmu pēc izstāšanās no bloka. Lielbritānijā dzīvo vairāk nekā trīs miljoni citu ES dalībvalstu pilsoņu, un daudzas tās ekonomikas nozares ir atkarīgas no ārvalstu darbaspēka.

Kritiķi gan uzskata, ka valdības rīcība ir novēlota, jo pētījuma rezultāti gaidāmi tikai 2018.gada septembrī - sešus mēnešus pirms izstāšanās.

Nākamās sarunu kārtas sākums paredzēts 28.augustā.