"Kur likt beigtu gotiņu?" Saimniece nezina, ko darīt ar mirušu mājlopu un atstāj to pļavā
Kāda jelgavniece vērsusies medijos ar gana skumju stāstu par savu saimniecību. Dzemdējot teliņu, bojā gājusi Brigitas vienīgā govs. Papildus sirdssāpēm uzradušās arī praktiskas dabas problēmas – nelaime notikusi nedēļas nogalē, un neesot bijis skaidrs, ko darīt ar mirušā mājlopa ķermeni. Tā nu govs mirstīgās atliekas līdz pat pirmdienai atstātas dārza malā.
“Pavasaris mūsu zemnieku saimniecībā sākās nelāgi – atnesoties nomira gotiņa. Teliņš palika dzīvs, par ko, protams, bijām priecīgi, bet steigšus bija jādomā, ko darīt ar govi, kamēr to vēl var nodot gaļā. Lēsām, ka par smago lopiņu varētu saņemt labu naudu, kas mums dotu iespēju iegādāties jaunu gotiņu, un kādu laiku vajadzētu iztikt ar veikala piena produktiem, kuru garšu jau bijām aizmirsuši. Arī par teliņa izbarošanu bija jādomā. Zvanījām tuvumā esošajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem, lai brauc un gotiņu paņem, bet velti gaidījām – neviens neatbrauca,” stāsta Brigita.
Lauku saimniecība palikusi bez palīdzības
Saimnieki nosprieduši, ka pārstrādes uzņēmumiem lētāk esot pirkt no Argentīnas vai citas pasaules malas ievesto saldēto gaļu.
“Ko darīsi, tāda ir realitāte, bet mums tobrīd aktuāla bija tikai savējā – kur likt beigto gotiņu? Mežā, kaut tas ir mūsu īpašums, rakt nedrīkst, lauka malā arī ne. Un, kamēr nav atbraucis veterinārais dienests un konstatējis, ka gotiņa tiešām ir mirusi atnesoties, ar to vispār neko nedrīkst iesākt. Tikai tas kantoris brīvdienās nestrādā – vai nu kādam burta kalpam rūp cilvēku problēmas...” piebilst jelgavniece.
“Tātad varējām gaidīt atbraucam tikai pirmdien. Tikmēr gotiņa gulēja dārza malā. Gribot negribot visiem tai garām bija jāstaigā, bet man tak sirds sāp,” par pārdzīvoto dalās Brigita.
Šo mājlopiņu viņa esot sešus gadus diendienā no rīta un vakarā barojusi un slaukusi – esot bijuši zināmi visus dzīvnieka stiķi un niķi.
Saimnieci grūtajās dienās steigusi mierināt vien radiniece: “Radiniece no Rīgas mani mēģināja mierināt, sakot, ka rīdziniekiem neesot pat kur mirušu kāmīti aprakt. Viņa dzīvo Ziepniekkalnā, kam līdzās mežs, un šī rajona iedzīvotāji vēl nesen pamanījušies savus nomirušos mīluļus norakt kādā stūrītī. Lielākā daļa cilvēku pret to izturējušies ar sapratni, izlikušies neko neredzam, bet kāds tomēr nosūdzējis.”
Beigu beigās Brigita secinājusi, ka laukos mītošie ļaudis, kuri uztura kaut vai nelielu saimniecību, sakrītot vairākiem apstākļiem, acumirklī var iedzīvoties grūti risināmās problēmās.
“Mums lauciniekiem nav pat ko gaidīt, ka kāds saimnieks – arvien vairāk šķiet, ka mūsu zemē palikuši tikai izsaimniekotāji – problēmas atrisinās; mums tās jārisina pašiem. Arī mirušai gotiņai garām staigājot,” secina saimniece.
No problēmām varēja izvairīties
Lai noskaidrotu, vai tiešām nedēļas nogalēs nav neviena, kas varētu atbilstoši likumdošanai palīdzēt saimniekiem nokārtot lietas pēc lopiņa nāves, portāls Kasjauns.lv vērsās Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).
PVD izsaka līdzjūtību, taču vienlaicīgi arī pauž neizpratni par to, ka saimniece, neskatoties uz pieredzi mājlopu turēšanā, nav zinājusi, ko darīt šādā situācijā.
“Ļoti žēl, ka dzīvnieka īpašniecei bija jāsaskaras ar šādu nepatīkamu notikumu savā dzīvē, taču no tā varēja izvairīties, ja īpašniece būtu zinošāka par dzīvnieka turētāja pienākumiem un atbildību, kas skaidri formulēta Veterinārmedicīnas likumā. Tāpat izskatās, ka dzīvnieka īpašniecei vai nu nav saimniecību apkalpojoša veterinārārsta, vai arī komunikācija ar to ir ļoti neveiksmīga,” izvērtējot konkrēto gadījumu, pauda PVD Veterinārās uzraudzības departamenta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.
Nodot šādu gaļu pārstrādei kategoriski aizliegts
Kā skaidro PVD pārstāve, Veterinārmedicīnas likums, nosaka, ka dzīvnieku īpašniekiem un turētājiem ir pienākums nodrošināt dzīvniekiem savlaicīgu veterinārmedicīnisko aprūpi, kas arī būtu “pats par sevi saprotams”.
“Tātad, ja govij bija apgrūtinātas dzemdības, īpašniecei bija jāsazinās ar veterinārārstu, kurš sniegtu veterinārmedicīnisko palīdzību, kā arī dzīvnieka bojāejas gadījumā informētu par tālāko rīcību ar dzīvnieka līķi. Vispirms viņš noteikti paskaidrotu dzīvnieka īpašniecei, ka lauksaimniecības dzīvnieku līķus nekādā gadījumā nedrīkst piegādāt gaļas pārstrādes uzņēmumiem un izmantot pārtikas produktu ražošanā. Un pēc tam atgādinātu, ka saimniecei jāsazinās ar kādu no uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar blakusproduktu, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam – tātad arī lauksaimniecības dzīvnieku līķu – savākšanu,” pamāca PVD speciāliste.
Gadījumos, kad ir pamatotas aizdomas, ka dzīvnieks miris dzīvnieku infekcijas slimības dēļ, praktizējošais veterinārārsts par to informē Pārtikas un veterināro dienestu.
Dienests norāda, ka Latvijā ar lauksaimniecības dzīvnieku līķu savākšanu nodarbojas šādi komersanti: SIA Reneta, SIA Baltic trade, SIA Grow energy.
PVD informē, ka komersantiem, kuri saņem atbalstu par dzīvnieku līķu savākšanu, transportēšanu, pārstrādi un likvidēšanu, vasaras periodā līķi jāsavāc 48 stundu laikā pēc īpašnieka vai turētāja pieteikuma, līdz savākšanai dzīvnieku īpašniekam jānodrošina līka uzglabāšana.
PVD kā valsts iestāde mirušiem dzīvniekiem diagnozes neuzstāda un arī dzīvnieku līķus nesavāc.
