Bez Ventspils dotās naudas Latvijas Radio 2 "Muzikālajai bankai" faktiski esot beigas
Dziesmu aptaujas "Muzikālā banka" pārtraukšana nozīmētu atteikšanos no latviešu mūzikas atbalstam noteiktajām prioritātēm, otrdien Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sēdē sacīja "Latvijas Radio 2" programmas direktors Armins Ronis.
"Zaudēt "Muzikālo banku" nozīmē zaudēt prioritātes, kuras noteiktas latviešu mūzikas atbalstam. Kā var par to runāt, ja neatbalsta aptauju, kura ir būtiska latviešu mūzikas atbalstītāja? Šis ir reāls latviešu mūzikas produkts, kas nes reālu labumu nacionālās identitātes stiprināšanai," uzsvēra Ronis.
Viņš sacīja, ka Latvijas Radio 2 rīkotā "Muzikālā banka" ilgst jau aptuveni 16 gadus, bet tai nekad īsti nav bijis sabiedriskā finansējuma, tāpēc katru gadu slēgts līgums ar trešajām pusēm par finansējuma piesaisti aptaujas noslēguma pasākuma rīkošanai.
Pēc Roņa teiktā, "Muzikālās bankas" projekta uzturēšanas izmaksas mēnesī veido 1000 eiro, savukārt tās noslēguma pasākumam nepieciešamie līdzekļi mērojami no 70 000 līdz 80 000 eiro, kurus līdz šin pārsvarā veidoja finansējums no noslēgtajiem sadarbības līgumiem ar Ventspilī esošajiem uzņēmumiem. "Tas ir pietiekami liels pasākums ar pietiekami lieliem reitingiem. Aptaujai bez noslēguma ir tikpat liela nozīme kā biezpienam bez trauciņa," skaidroja Latvijas Radio 2programmas direktors.
Savukārt Latvijas Radio valdes locekle Sigita Roķe sacīja, ka lēmums, nerīkot "Muzikālās bankas" noslēguma pasākumu Ventspilī, nenozīmē, ka projekts tiks pārtraukts. Lai arī "Muzikālās bankas" noslēguma pasākums, pēc Roķes teiktā, ir finansiāli ietilpīgākais projekta posms, ņemot vērā, ka to paredzēts rīkot nākamā gada sākumā, Latvijas Radio vēl ir laiks nodrošināt visus nepieciešamos pasākuma norises aspektus.
Tāpat Latvijas Radio valdes locekle norādīja, ka patlaban tiek diskutēts ar "Muzikālās bankas" noslēguma pasākuma organizēšanai piesaistīto uzņēmumu SIA "Izklaides producentu grupa 7" par sadarbības pārtraukšanu.
Roķe sacīja, ka tā ir producentu izvēle, kurā pilsētā pasākums tiek rīkots, par ko Latvijas Radio nav tiesību pārmest. Tomēr patlaban, pēc Roķes teiktā, Latvijas Radio ar "Izklaides producentu grupu 7" nav izdevies panākt līguma izbeigšanu abpusēji vienojoties, tādēļ paredzēts meklēt citus juridiskus risinājumus sadarbības izbeigšanai.
Latvijas Radio valdes locekle pauda vēlmi projekta ietvaros sadarboties ar Latvijas Televīziju, jo Roķes ieskatā "Muzikālā banka" ir ļoti nozīmīgs projekts, kas būtiski atbalsta latviešu populāro mūziku.
Jau ziņots, ka NEPLP otrdien sēdē tikās ar Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio pārstāvjiem, lai pārrunātu publiskā sektora jeb valsts un pašvaldību finansējuma piesaistes principus sabiedriskajos medijos.
Sēdes laikā NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere norādīja, ka Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio līdz šā gada 1. septembrim būs jāizstrādā un jāiesniedz NEPLP vienots nolikums, kurā formulēti principi, pēc kuriem tiek izvērtēta finansējuma piesaiste no trešajām pusēm raidījumu veidošanai atbilstoši sabiedriskajam pasūtījumam.
Tāpat vēstīts, ka Latvijas Televīzija un Latvijas Radio nolēmuši pārtraukt sadarbību ar Ventspils pašvaldību izklaides raidījumu veidošanā, jo pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Ventspilij un Latvijai") ir bijis viens no aktīviem "oligarhu sarunu" dalībniekiem un apspriedis mediju ietekmēšanas un pakļaušanas veidus.