Eksāmenu bēdu ieleja: mūsu skolēniem grūti ar latviešu valodu un matemātiku, un daudzi izgāzušies pavisam
Centralizēto eksāmenu matemātikā un latviešu valodā kārtotāju skaits 70 skolās Latvijā nesasniedza pat desmit izglītojamos.
Tas nozīmē, ka 12. klašu piepildījums visā skolā nepārsniedz deviņus skolēnus, bet vidēji mācījās tikai seši. Šo skolu vidū ir gan vidusskolas, gan vakarskolas, internātskolas un profesionālās izglītības iestādes.
Eksāmenu kārto tikai divi skolēni
Pēc Valsts izglītības satura centra datiem, piemēram, Stalbes vidusskolā, Cēsu 2. vakara (maiņu) vidusskolā un Rīgas Celtniecības koledžā latviešu valodas eksāmenu kārtoja tikai divi skolēni.
Pa trim – Pāvilostas vidusskolā, Alsungas vidusskolā, Līgatnes novada vidusskolā, Cēsu 2. vidusskolas Vecpiebalgas konsultpunktā, Sociālās integrācijas valsts aģentūras Jūrmalas profesionālajā vidusskolā un Aizputes novada Neklātienes vidusskolas Aizputes konsultpunktā.
Vislielākais eksāmenu kārtotāju skaits obligātajos eksāmenos vispārizglītojošo skolu vidū bija Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, kur matemātikas eksāmenu kārtoja 195 skolēni, bet valsts pārbaudījumu latviešu valodā – 226.
Rezultāti krītas
Šogad skolēni sasnieguši zemākus rezultātus visos obligātajos centralizētajos eksāmenos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu – latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā (pēc izvēles angļu, krievu, vācu vai franču valodā).
Eksāmena rezultātu procentos veido pareizo atbilžu attiecība punktos pret maksimāli iespējamo punktu skaitu eksāmenā vai tā daļā.
Gandrīz pusē no 419 skolām, kurās kārtoja matemātikas eksāmenu, rādītāji nesasniedza pat valsts vidējo rezultātu – 34,9 procentus. Turklāt tas ir par 1,3% mazāk nekā pērn, tādējādi turpinās lejupslīde. Liela daļa skolu reitinga apakšgalā ir vakarskolas un profesionālās vidusskolas, taču ir arī ģimnāzijas. Piemēram, Rīgā Pļavnieku ģimnāzijas vidējais sniegums matemātikā – 29,87 procenti.
Viszemākie vidējie rezultāti ir privātajā profesionālajā vidusskolā "Sigma" (7,5%) Rīgā, kur matemātikas eksāmenu kārtoja tikai viens skolēns. Nākamā rindā ar 8,89% ir Rīgas 29. vidusskola, seko Staļģenes vidusskola ar 9,08 procentiem.
219 skolēni izgāžas pilnībā
Šogad 219 skolēniem nemaz neizdevās nokārtot centralizēto eksāmenu matemātikā, proti, viņi nesasniedza 5% robežu. Visvairāk jeb 30 šādu skolēnu bija Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā.
Vēl desmit skolēni eksāmenu nenokārtoja Smiltenes tehnikumā, pa deviņiem – Rīgas Valsts tehnikumā, Jelgavas tehnikumā un Cēsu Profesionālajā vidusskolā, pa astoņiem – Liepājas Valsts tehnikumā, Ogres tehnikumā un Daugavpils Būvniecības tehnikumā.
Ar augstāko vidējo rādītāju tradicionāli var lepoties Rīgas Valsts 1. ģimnāzija – 90,14%, seko Daugavpils Krievu vidusskola-licejs ar 81,78% un Rīgas privātā vidusskola Evrika, kuras pieciem skolēniem vidēji bija 77,12% rezultāts.
Labāk krievu un franču valodā
Latviešu valodā vidējais rezultāts valstī ir 50,9% (lejupslīde ir 0,4%), angļu valodā – 59,7% (par 1,3% mazāk), vācu valodā – 60,9% (4,3% kritums).
Eksāmenu angļu valodā bija izvēlējušies gandrīz 12 000 skolēnu, krievu valodā – aptuveni 2300, vācu valodā – 86 skolēni, bet franču valodā – 33.
Krievu valodā skolēniem izdevies sekmes uzlabot – vidēji 68,6%, par 1,6% vairāk nekā pērn. Arī franču valodā sasniegti 73,3% (kāpums ir 2,7%), taču šo eksāmenu kārtoja tikai 33 skolēni.
Bioloģijas eksāmenā vidēji gūts 63,7% rezultāts (+0,4%), fizikā – 49,9% (+0,3%), ķīmijā – 63,1% (+1,6%), bet vēsturē 41,5% (par 0,4% mazāk).
Eksāmenu rezultāti pierāda, ka reformas izglītībā vairs nedrīkst atlikt, paudis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Lēmumu atlikšana kavē izglītības kvalitātes kāpināšanu, tādējādi liedzot skolēniem gūt konkurētspējīgu izglītību, bet pedagogiem – adekvātu atalgojumu par kvalitatīvu darbu.
