foto: Sintija Zandersone/LETA
Septiņu gadu laikā pastāvīgās uzturēšanās atļaujas notirgotas 12 000 Krievijas pilsoņu
Kopš 2010. gada Latvijā uzturēšanās atļaujas ieguvuši 17 000 trešo valstu pilsoņu, no tiem 12 000 - krievi.
2017. gada 3. jūlijs, 06:40

Septiņu gadu laikā pastāvīgās uzturēšanās atļaujas notirgotas 12 000 Krievijas pilsoņu

Kasjauns.lv

Kopš 2010. gada, kad Latvija sāka tirgot pastāvīgas uzturēšanas atļaujas trešo valstu pilsoņiem, tās ieguvuši 17 000 cilvēku, no kuriem 12 000 – Krievijas pilsoņu. Tas nozīmē, ka septiņu gadu laikā uzturēšanās atļaujas Latvijā ieguvuši tikpat daudz Krievijas pilsoņu, cik ļaužu dzīvo Līvānu novadā.

Par Krievijas pilsoņiem, kuri Latvijā ieguvuši uzturēšanās atļaujas, raksta Somijas laikraksts „Helsingin Sanomat”:

„Neviens īsti nezina, cik Krievijas pilsoņu, kas ieguvuši uzturēšanās atļaujas Latvijā, tur arī dzīvo. Rīga un Jūrmala ir ļoti populāras vietas bagātajiem krieviem, bet daudzi tur pastāvīgi nedzīvo. Tajā pašā laikā Rīgā ir izveidojusies liberālu maskaviešu kopiena. Rīga, tāpat kā Londona, Berlīne un Ņujorka tiek minēta to pilsētu sarakstā, uz kurieni pārvācas pašreizējā Krievijas politikā vīlušies krievi. Pēdējos gados no Krievijas uz Latviju pārcēlušies vidējās klases labi izglītoti ļaudis. Viņi daudz negatīvāk vērtē Krievijas politiku, nekā vietējie Latvijas krievvalodīgie”.

Statistika liecina, ka pēc Krimas okupācijas 2014. gadā uzturēšanas atļaujas pieprasītāju skaits Latvijā palielinājās, bet vēlāk, kad kritās Krievijas rubļa kurss, šis skaits samazinājās.