Rīga grimst putekļos: centrā jau izsmelts smacējošo dienu gada limits
11.maijs bija jau 36.diena šogad, kad novērojumu stacijā netālu no Dailes teātra, Brīvības ielā, pārsniegts pieļaujamais daļiņu PM10 robežlielums, liecina aģentūras BNS apkopotie Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Eiropas Savienības direktīva un Latvijas Ministru kabineta noteikumi par gaisa kvalitāti nosaka, ka daļiņu PM10 robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai ir 50 mikrogramu kubikmetrā 24 stundu periodā, un gadā atļauti 35 pārsniegumi.
Janvārī norma tika pārsniegta sešās dienās, februārī - četrās, martā - 14, aprīlī - piecās, bet no maija pirmajām 11 dienām norma pārsniegta septiņās.
Novērojumu stacija Brīvības ielā, kas atrodas pie krustojuma ar Bruņinieku ielu, mēra autotransporta ietekmi uz gaisa piesārņojumu, un pieļaujamā putekļu koncentrācija šeit pārsniegta visos gados kopš mērījumu sākuma.
Savukārt monitoringa stacija Kronvalda bulvārī, kas atrodas pie Pilsētas kanāla un pie kādreizējās LU Bioloģijas fakultātes ēkas, mēra fona piesārņojumu, un šeit 50 mikrogramu robeža putekļiem PM10 šā gada pirmajos četros mēnešos pārsniegta tikai divās dienās, bet maijā - jau piecās dienās.
Turklāt 2.maija vidējā PM10 koncentrācija Kronvalda bulvārī sasniedza 94 mikrogramus kubikmetrā, kas ir augstākais rādītājs šīs novērojumu stacijas vēsturē. Līdz šim lielākā putekļu koncentrācija Brīvības ielā šomēnes ir 67 mikrogrami kubikmetrā 11.maijā, bet šajā gadā - 101 mikrograms kubikmetrā 2.martā.
PM10 ir sīki putekļi, kuru diametrs ir līdz 10 mikrometriem. Lielāku risku veselībai rada daļiņas PM2.5, kuru diametrs nepārsniedz 2,5 mikrometrus, bet dati par šo piesārņojumu Brīvības ielā nav pieejami. Dati no Kronvalda bulvāra rāda, ka daļiņu PM2.5 vidējā koncentrācija šogad līdz maija sākumam ir 19 mikrogramu kubikmetrā, kas iekļaujas Eiropas Savienības prasībās, bet divkārt pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas noteikto slieksni cilvēka veselības aizsardzībai.
Pastāvīgi ieelpojot lielu daudzumu sīku daļiņu, palielinās risks iegūt sirds un asinsvadu slimības, elpošanas orgānu slimības un vēzi. Pasaules Veselības organizācija gaisa piesārņojumu uzskata par ceturto lielāko risku veselībai - aiz augsta asinsspiediena, neveselīga uztura un smēķēšanas.
