Zīle: "Visas valstis nespēs iesaistīties ciešākā ES integrācijā"

Pēc viņa domām Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers vēlas strādāt vairāku politiku virzienā, piemēram, pie nodokļu harmonizācijas, imigrācijas politikas un sociālās politikas bloka. Tādējādi rastos tāds politiku kopums, ko varētu panest tikai bagātākās ES valstis - Beniluksa valstis, Vācija, Francija, Itālija un Spānija.

"Pārējām valstīm durvis it kā būs vaļā, bet mēs tur nespēsim iestāties, jo mēs nespēsim maksāt tādus pabalstus, pensijas vai citus sociālos maksājumus, kādi tie ir Rietumeiropā," skaidro Zīle.

Viņaprāt, daudzu Rietumeiropas vecās paaudzes līderu redzējums ir tāds, ka daudzas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis īsti nepieder ES, un pret to Latvijai būtu stingri jācīnās.

Zīle uzskata, ka piemērotākais scenārijs ES attīstībai būtu darīt mazāk, bet labāk, kas ir pieņemamākais arī daudzām Eiropas Parlamenta (EP) partijām. "Šī brīža situācija pierāda, ka daudzas lietas mēs nespējam kopīgi izdarīt un rodas milzīgas pretrunas," ir pārliecināts deputāts.

Eiroparlamentārietis domā, ka sociālās politikas jautājumus vajadzētu risināt dalībvalstu līmenī, jo Latvija var "pacelt" tik, cik tā var pacelt sociālās politikas standartos, un Latvija nevar līdzināties Luksemburgas labklājībai.

ES reformu procesos Latvijai nepieciešams būt ļoti gudrai un komunicēt ar līdzīgi domājošiem valdību pārstāvjiem. "Ārlietu ministrijai, Finanšu ministrijai un arī Ministru prezidenta birojam jāveido sadarbības grupas ar līdzīgi domājošajiem. Svarīgi neiekrist lamatās, kas būs ieliktas piedāvātajos scenārijos," uzsver Zīle.

Latvijai vajadzētu stingri pastāvēt uz vairākām lietām, norāda deputāts, sākot ar vienotu tirgu un beidzot ar Lielbritānijas nepazemošanu "Brexit" sarunu laikā.

""Brexit" sarunās mums būtu svarīgi atrast elementu, kā sadarboties ar Lielbritāniju. Mūsu biznesam, ne tikai eksportētājiem, bet arī start-up uzņēmumiem, kas strādā ar finanšu tirgiem un pētniecību, būtu jāstrādā ar Lielbritānijas partneriem, jo tur ir daudz finanšu un pieredze zinātnē un pētniecībā," skaidro eiroparlamentārietis.

Vienlaikus svarīga ir arī Latvijas nostāja ES budžeta politikā, kuras kontekstā no vairāk pusēm dzirdams, ka pēc "Brexit" Kohēzijas politikas budžets no 2021.gada varētu tikt samazināts un Latvija varētu zaudēt būtisku piekļuvi ES fondu līdzekļiem.

"Latvijai ir jāpiesauc politiskā solidaritāte. Tas ir tas, kas pašlaik ir jāizmanto, bet šī "sakautā" pozīcija, ka mēs pēc 2021.gada naudu investīcijām vairs nedabūsim, ir jāatmet," ir pārliecināts deputāts.

Zīle uzsver, ka pašlaik par septiņu gadu budžetu vēl nav sāktas nopietnas debates. Šī gada beigās parādīsies pirmās aprises, un tas būs īstais laiks, kad cīnīties par šīm lietām. Vienlaikus viņš skaidro, ka runa ir par ļoti mazām naudas summām, kas miljardos skan daudz, bet īstenībā no ES publiskajām finansēm tā ir ļoti maza, maza daļa.