Mehs Gvido Bērziņš: Inženierim ir prasme visu salikt pa plauktiņiem un noteikt katrai lietai savu vietu
Studenta Gvido Bērziņa mērķtiecība un prasme izmantot visu, ko dzīve dod, ir īpašības, kuras no viņa varētu aizņemties ne viens vien jaunietis. Dzīvodams Jelgavā un darbojoties ar mašīnu mehānismiem, viņš saprata, ka vienīgais ceļš pēc vidusskolas beigšanas būs Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehniskā fakultāte un inženierzinātņu studijas.
Tas gan nenozīmēja, ka viņš divas reizes cītīgāk par saviem klasesbiedriem skolā mācītos fiziku. Nē, tā bija mācību stunda, kurai tika veltīts tikpat daudz uzmanības, kā visām citām. Bet Gvido, lai iekļūtu universitātē „bez šķēršļiem”, izdarīja ko citu – jau vidusskolas laikā, konsultējoties ar universitātes profesoriem, izstrādāja zinātniski pētniecisko darbu, kura spīdoša aizstāvēšana Zemgales reģionā viņam deva iespēju studēt izvēlētājā studiju programmā valsts finansētā studiju vietā ārpus uzņemšanas konkursa. Turklāt jau 1. studiju gada noslēgumā viņam uzticējās citi LLU studenti un ievēlēja par Studējošo pašpārvaldes vadītāju, kura pienākumus viņš pildīs vēl arī visu turpmāko gadu.
Stāsti pats, kas šobrīd esi LLU?
Pirmkārt, esmu 2. kursa students Tehniskās fakultātes studiju programmā “Mašīnu projektēšana un ražošana”, un rudenī sākšu savu 3. studiju gadu. Otrkārt, pildu LLU Studējošo pašpārvaldes vadītāja amata pienākumus, līdz ar to brīvā laika ir ļoti maz. Tā kā jau skolas laikā biju Jelgavas skolēnu domes vadītājs, pašpārvaldes vadīšana universitātē bija loģisks turpinājums. Vadītāja amatu uztveru ļoti nopietni, gribētu savā vadīšanas laikā izdarīt pēc iespējas vairāk, tāpēc brīžiem tiešām tā arī ir – daru, daru visu laiku kaut ko un pēkšņi atceros, ka es taču arī studēju (smejas). Visi mācībspēki mani pazīst, zina, ar ko es nodarbojos, tādēļ reizēm gadās, ka viņi man atgādina – Gvido, vajadzētu kādu darbiņu nodot.
Ko dari kā LLU Studējošo pašpārvaldes vadītājs?
Principā vadīšana nozīmē būt visur. Teorētiski vadītāja darbs nozīmē nomenedžēt savus darbus visiem pārējiem, bet man ne vienmēr tas labi sanāk. Tā kā pats esmu multifunkcionāls cilvēks, tad varu daudz ko izdarīt. Tās ir gan uzstāšanās dažādos pasākumos, LLU pārstāvēšana Latvijas Studentu apvienībā, jaunu tradīciju un pasākumu veidošana, Studējošo pašpārvaldes biedru apmācīšana un studentu interešu pārstāvēšana LLU vadības līmenī. Bet tāpat vienmēr visiem saku – nebrīnieties, ja ieraudzīsiet mani svētdienas rītā Jelgavas pils parkā, stumjot Muzeju nakts eksponātu atpakaļ uz Tehnisko fakultāti, krāsojot sienas LLU Studentu teātrī pirms starptautiska teātru festivāla vai vadot „busiņu” Drosmes un cilvēcības velobrauciena laikā un savācot „pakritušos” un nogurušos. Arī šādi ir mani vadītāja pienākumi.
Ko vēl dari bez studēšanas un vadīšanas?
Kopju dārzu. Jau no mazotnes kopā ar vecvecākiem piedalos dārza kopšanā, apzaļumošanā, zāles pļaušanā. Pie mājas ir aptuveni 1 ha liels dārzs ar zāles lauku, puķēm un visu citu. Pašam ļoti patīk arī braukt ar velosipēdu, kas Jelgavā, pateicoties plašajam veloceliņu tīklam, ir viegli izdarāms.
Ja jau tev patīk dārza lietas, kāpēc neizvēlējies
Lauksaimniecības fakultāti?
Tāpēc ka sirdī tomēr esmu tehnisks cilvēks. Es jau ne tikai pa dārzu, bet arī garāžu darbojos. Kā parastam meham (tā sevi dēvē visi Tehniskās fakultātes studenti un absolventi), arī man patīk paķimerēties garāžā. Ar motorolleri jau braukāju no 13 gadiem un pats to skrūvēju. Inženierim ir prasme visu salikt pa plauktiņiem un noteikt katrai lietai savu vietu. Līdz ar to tehniskā puse un inženierstudijas man kā vadītājam iedod izpratni par sistēmu un kārtību. Zobratu salikšanai mehānismā ir jāzina, kas kam pakārtojas. Un tas pats jau ir arī vadīšanas darbā: ja apzinies, kā pasākums veidojas, tad vari visu secīgi sakārtot, lai tas notiktu. Tehniskā, loģiskā domāšana man ļoti palīdz vadīšanā. Protams, ja man matemātika “ietu” labāk, tad man būtu vēl spēcīgāka loģiskā domāšana (smejas), bet pie tā cenšos strādāt.
Esi jelgavnieks?
Jā, dzimis un audzis. Līdz 6. klasei mācījos Jelgavas 3. pamatskolā, un pēc tam pārgāju uz Jelgavas tehnoloģiju vidusskolu, kas ir 5 minūšu attālumā no manām mājām. Man ļoti daudzi ir jautājuši, kāpēc LLU un kāpēc ne cita universitāte? Jelgavā ir brīnišķīga iespēja, ka jaunietis var iegūt izglītību, sākot no pirmsskolas izglītības iestādes līdz augstākajai izglītībai. Un ja tavā dzimtajā pilsētā ir Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kurā var atrast savai sirdij tuvu tēmu un kurā kvalitāte nav par kripatu zemāka kā Rīgas lielajās augstskolās, tad izvēle ir skaidri redzama. Turklāt viss ir atkarīgs no paša studenta, cik daudz gribi no mācībspēkiem “izvilkt ārā”. Viņiem zināšanas ir daudz, un ja students tās māk paņemt, tad ir ideāli. Ne visu 45 minūtēs var pateikt. Par saviem Tehniskās fakultātes mācībspēkiem varu teikt tikai labus vārdus – gan cilvēciski atbalstīs, gan iedos pamatīgu inženierzinātņu zināšanu bagāžu. Ko ar to tālāk darīt, jādomā katram pašam. Es jau šobrīd zinu, ka tiklīdz beigšu pašpārvaldes vadītāja pienākumu pildīšanu, pievērsīšos pētniecībai.
Kā parasti dodies uz universitāti – minies ar velosipēdu vai brauc ar mašīnu?
Kad kādreiz kursabiedri man jautā, vai varu viņus kaut kur aizvest un, ja ir kāda no tām retajām dienām, kad esmu atnācis uz universitāti ar kājām, tad saņemu atbildi: “Ko? Tu tā arī māki?” Mašīna ir neatņemama manas dzīves sastāvdaļa. Četri riņķi (Audi automašīna) un universitāte ir komplekts katru dienu. Esmu mehs un ar to laikam viss ir pateikts.
Raksts tapis sadarbībā ar LLU
