Plānam, kā svinēt valsts simtgadi, bija jābūt gatavam 1.aprīlī, taču tā joprojām nav
Lai gan Latvijas simtgades svētku pasākumu plāns Kultūras ministrijai (KM) bija jāpabeidz līdz 1.aprīlim, plāna pabeigšanas termiņš vēl nav zināms, atzina KM pārstāve Baiba Kauliņa.
Viņa norādīja, ka KM Latvijas valsts simtgades birojs turpina strādāt pie svētku pasākumu plāna izstrādes.
Valsts kontrole (VK), veicot finanšu revīziju, konstatējusi risku, ka Latvijas simtgades satura veidošanas ietvaros varētu tikt atbalstīti tādi pasākumi, kas nebūs attiecināmi uz simtgades svinībām, tādēļ aicinājusi ministriju nodrošināt, lai tiktu izstrādāt plāns simtgades pasākumu nodrošināšanai.
Kontrole norādīja, ka svētku rīcības komitejai pasākumu plāns, publicitātes pasākumu plāns un finansējuma tāme Ministru kabinetā bija jāiesniedz līdz 1.aprīlim, bet līdz par revīzijas ziņojuma sagatavošanas brīdim 29.aprīlī iepriekš minētie dokumenti valdībā nebija iesniegti.
VK finanšu revīzijas apjomā ietvertajā atbilstības jautājumā mēģināja saprast to, vai VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki, kas norisinājās no pagājušā gada 25.līdz 28.jūnijam, ir Latvijas simtgades satura veidošanas pasākums. Tā kā arvien nav izstrādāts un apstiprināts pasākumu plāns simtgades satura veidošanai, VK pārstāvji secināja, ka KM atbalstītā pasākuma sasaistei ar simtgades satura veidošanas pasākumiem izsekot nav iespējams.
Pieteikumā par jaunajām politikas iniciatīvām 2015.gadam valsts simtgades satura veidošanai KM no valsts budžeta saņēma vienu miljonu eiro. No šī finansējuma 200 tūkstoši eiro tika atvēlēti VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētkiem, kas bija iekļauti 2018.gada Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku sagatavošanas pasākumu kopumā.
Jau ziņots, ka VK finanšu revīzijā par 2015.gadu atklājusi vairākos miljonos eiro mērāmu neefektīvu līdzekļu izlietojumu ministrijās un valsts institūcijās. VK šogad nav bijis iebilžu par finanšu pārskatiem, taču trūkumi un miljonos mērāms neefektīvs līdzekļu izlietojums konstatēts, pārbaudot, vai finanses tiek atvēlētas konkrētam mērķim. Kopumā vērtēšanai tika izvēlēti 40 atbilstības jautājumi 21 revidējamā vienībā. Būtiskus pārkāpumus VK konstatēja 15 gadījumos.
VK vērsīsies Prokuratūrā ar iesniegumu, rosinot vērtēt amatpersonu atbildību saistībā ar revīzijā KM atklāto, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka 2015.gadā ir izmaksājusi prēmijas par darba rezultātiem 2014.gadā 16 darbiniekiem, kuri tajā gadā iestādē nestrādāja.
