"Atbrīvotāju" balagāns Pārdaugavā zaudējis vērienu
Kā katru gadu, arī šogad 9.maijā vairākās Latvijas pilsētās notikuši pasākumi par godu tā dēvētajai Uzvaras dienai. Rīgā tos rīkoja biedrība “9.maijs.lv” un, lai arī organizatori reklamējuši pasākumu kā vērienīgu (tajā uzstāšanos solījuši 500 mākslinieki), reālā aina Uzvaras parka un Āgenskalna tirgus apkārtnē bija citāda, novēroja Kasjauns.lv
Uzvaras dienas svinības 2017. gada 9. maijā
Kā portālam Kasjauns.lv stāstīja atsevišķi pasākuma apmeklētāji un vietējie iedzīvotāji, šogad novērota mazāka cilvēku plūsma. Faktiski tas arī bija redzams: tramvaji pār tiltu vairs negāja pārpildīti, kā arī Āgenskalna veikalos neveidojās rindas ar alkohola pircējiem, kā tas bija pirms pāris gadiem.
“Citus gadus vakarpusē veikalos bija redzamas garas rindas. Cilvēki iepirka pārtiku un alkoholu. Šogad neko tādu pagaidām nenovēroju,” pastāstīja kāda Āgenskalna tirgus apkaimes iedzīvotāja Aija.
Cilvēku simti Uzvaras parkā noliek ziedus
Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) kopā ar domes pārstāvjiem, kā arī Krievijas, Baltkrievijas, Azerbaidžānas un Kazahstānas vēstniekiem šorīt nolika ziedus ...
“Nemirstīgo pulks” šogad ievērojami mazāks
Mazāks, šķiet, bijis arī “Nemirstīgā pulka” gājiens. Piemēram, pagājušajā gadā šajā gājienā, vadoties pēc Valsts policijas un organizatoru aplēsēm, piedalījās ap 3500 līdz 4000 cilvēku. Šogad cilvēku skaits esot bijis vien ap 1000.
Gājiens “Nemirstīgo pulks” aizgūts no Krievijas. Tajā, pieminot Otrā pasaules karā kritušos, kuri cīnījās sabiedroto rindās, dodas karavīru pēcteči.
Pārkāpumi policistu acu priekšā, neveiklas sarunas trolejbusā
Kopumā Uzvaras parkā Uzvaras dienas svinības pagaidām aizritējušas bez nopietniem incidentiem. Par atrašanos alkohola reibumā aizturētas vien divas personas.
Valsts policijas preses pārstāve Gita Gžibovska arī pastāstīja, ka īss konflikts starp diviem vīriešiem izvērties Strēlnieku laukumā. Viens no tiem protestējis pret 9.maija svinībām, savukārt otrs meties aizstāvēt tā dēvēto uzvaras dienu.
Policija abus nogādāja iecirknī, kur viņi snieguši paskaidrojumus. Vīriešiem nekādi protokoli netiks noformēti.
Strīds izcēlies biedrības "Nacionālo karavīru atbalstam" rīkotajai protesta akcijai. Tās mērķis - "atgādināt par Otrā pasaules kara norisi, tā sekām un padomju okupācijas nodarīto kaitējumu".
Kasjauns.lv komanda gan novēroja, ka Uzvaras parka apkārtnē ik pa laikam atkārtoti uzrodas pa kādam pārlieku iereibušam svinētājam un bieži novērojama arī cilvēku neuzmanība aktīvas satiksmes un brauktuvju tuvumā.
Vienā incidentā pašvaldības policistu acu priekšā kāds vīrietis melnā mētelī, skūtu galvu un ar Georga lentīti pie krūts, demonstratīvi šķērsoja ielu pie sarkanās luksofora gaismas, lai tādējādi tiktu līdz kādai mašīnai, kas atradās brauktuves vidū, sastrēgumā. Abi policisti notiekošajā vien noskatījās.
Pa ceļam uz Uzvaras parku sabiedriskā transporta pasažieri, šķiet, sadalījušies divās daļās. Vieni skaļi deklamē to, cik ļoti viņus neapmierina 9.maija notikumi Rīgā, kamēr citi, piemēram, kāda blakus sēdoša māte ar diviem bēriem, kuri acīmredzot ar plakātiem braukuši piedalīties gājienā, vien manāmi samulst un klusējot izkāpj no sabiedriskā transporta.
Cik tad sanāca svinētāju?
Kā vēsta Valsts policijas preses pārstāve Simona Grāvīte, līdz vakaram (ap 17.00) pasākumu bija apmeklējuši aptuveni 25 000 cilvēki. Tas ir ievērojami mazāk nekā pagājušajā gadā.
Deviņos vakarā parādījās dati, ka Uzvaras parkā šodien kopumā atnākuši 55 tūkstoši.
Taču pirms vairākiem gadiem organizatoru un Valsts policijas sniegtā informācija krasi atšķīrusies, piemēram, 2011.gadā organizatori sākotnēji minējuši, ka parku kopumā apmeklējuši ap 200 000 cilvēku, savukārt pēc policijas aplēsēm, svinētāju skaits dienas gaitā sasniedzis vien 30 000.
Krievvalodīgo vidū krītas uzvaras svētku popularitāte
Saskaņā ar nesenu pētījumu, krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju vidū ir samazinājies to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka Uzvaras diena ir jāatzīmē oficiāli.
Pētījuma “Latvijas sociālās atmiņas monitorings 2017” autori skaidro, ka, līdz ar vecumu, pieaug arī pozitīvā attieksme pret Uzvaras dienu kā oficiāli atzīmējamu dienu. Ja starp krievvalodīgajiem vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem 80% uzskata, ka Uzvaras diena ir jāatzīmē oficiāli, tad vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem šis rādītājs ir 63%. Taču abās grupās kopš 2012.gada šis atbalstītāju rādītājs ir mazinājies.
Vecākajā grupā tas ir samazinājies par 2%, bet jaunākajā grupā, par aptuveni 14%.
Visneizlēmīgākie šajā jautājumā 2017.gadā ir bijuši respondenti vecumā no 35 līdz 44 gadiem. 21% no viņiem ir snieguši atbildi “Grūti pateikt” vai “Nav atbildes”.
Pētījums “Latvijas sociālās atmiņas monitorings 2017” tiek veikts reizi piecos gados, un šogad visā Latvijā tika aptaujāti 1005 respondenti.
