Nekustamā īpašuma nodoklis daudzas vietvaras padarījis krietni bagātākas. Līdere ir Nereta
Pašvaldības pērn iekasēja par ceturtdaļu vairāk nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), nekā tas bija ieplānots to budžetos. Ja kopumā 2016. gadā NĪN pašvaldības bija plānojušas iekasēt 166 618 445 eiro, tad ieņēmumi bija par 20,6% jeb 34 327 303 eiro vairāk – 200 945 748 eiro.
Valdības informatīvā ziņojuma „Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” pielikuma minēti konkrēti skaitļi par NĪN iekasēšanas rezultātā konkrēti katrā pašvaldībā.
Ievērojami vairāk NĪN iekasējušas tādas pašvaldības kā iekasēja Neretā (+60,6%) – 203 427 eiro vietā 326 800 eiro, Carnikavā (+58,1%) – 1 041 621 eiro vietā 1 646 764 eiro, Rundālē (+39,4%) – 375 632 eiro vietā 523 607 eiro, Zilupē (+32,8%) – 106 741 eiro vietā 141 773 eiro, Ērgļos (+31,6%) – 151 728 eiro vietā 199 695 eiro un Rīgā (+28,5%) – 81 631 208 eiro vietā 104 935 136 eiro.
Mazāk par plānoto NĪN iekasēts Skrīveros (-54,1%) 123 3944 eiro vietā 56 698, Engurē (-11%) – 784 192 eiro vietā 691 825 eiro, Garkalnē (-9,2%) – 1 733 963 eiro vietā 1 574 684 eiro, Jūrmalā (-7,7%) – 9 745 542 eiro vietā 8 996 386 eiro un Ikšķilē (-5,8%) – 582 088 eiro vietā 548 331 eiro. Visas pārējās pašvaldības NĪN iekasēšanas apjomus ir ievērojami pārpildījušas.
Tikai piecas no 119 Latvijas pašvaldībām spējušas kaut cik paredzami prognozēt NĪN nodokļus un kļūdas procents ir mazāks par 5% no plānotājiem ieņēmumiem. Tās ir Ādažu, Brocēnu, Grobiņas, Kocēnu un Rojas novadu domes. Visprecīzāk nodokļu apjomu spējusi prognozēt Kocēnu novada pašvaldība – tā iekasējusi tikai par 0,9% vairāk NĪN, kā bija plānojusi.
Jāpiebilst, ka aukstāk minētie statistikas dati apkopoti, neņemot vērā iepriekšējos gados iekrājušos nodokļu parādus un to atmaksu.
Vidēji pašvaldībām NĪN ir 15% no to budžeta un tām ir dažādi instrumenti, kā vairākām iedzīvotāju kategorijām to samazināt. Pašlaik aktuāla ir sabiedriskā kustība par NĪN atcelšanu vienīgajam īpašumam. Tomēr valdība to neatbalsta, jo, pirmkārt, ar „vienīgo īpašumu” varētu saprast dažādus īpašuma veidus, otrkārt, šāda atvieglojuma piemērošana ievērojami paplicinās pašvaldību budžetus, treškārt, tas radīs ievērojami administratīvo slogu un, ceturtkārt, tas pavērs iespēju NĪN slogu pārnest uz citām pozīcijām un radīsies dažādi krāpniecības riski.
