Lietuvā grib kā obligātu priekšmetu skolās mācīt savas tautas kultūru. Citādi situācija esot traģiska
Lietuvas Seimā tiek apsvērta ideja sākumskolu un pamatskolu programmās kā obligātu priekšmetu iekļaut etnoloģiju, tikmēr etnokultūras speciālisti pauž satraukumu, ka no augstskolu programmām šis priekšmets izzūd un drīz vairs nebūs speciālistu, kas varētu savas tautas kultūru mācīt bērnudārzos un skolās.
"Etnoloģijas programmu izzušana apdraud Lietuvas valstisko identitāti, spēju veidot kritisko domāšanu, radoši un kritiski izvērtēt valsts un tautas vēsturi, aktualizēt kultūrvēsturisko atmiņu. Atsakoties no šīm programmām, Lietuva var zaudēt paaudžu pārmantojamību etnoloģijā un etnokultūrā, un tad vienlaikus ietu zudumā arī ilgi koptās etnoloģijas zinātnes tradīcijas," brīdinājis Lietuvas Etnokultūras padomes priekšsēdētājs Virgīnijs Jocis.
"Varu teikt no savas pieredzes - situācija ir traģiska," atzinis valdošās Zemnieku un zaļo savienības līderis Ramūns Karbauskis. Man bieži nākas saskarties ar bērniem, kuri interesējas par etnokultūru, bet neko par to nezina. Tur, kur nav aizrautīga skolotāja, nezina vispār neko. (..) Ja tas netiks iekļauts skolu programmās, vispār var neturpināt runāt par kvalitatīvām pārmaiņām."
Etnologi uzsver, ka globalizētajā pasaulē etnoloģijas studijas jau ieguvušas pievienoto vērtību, jo palīdz izprast tautu kultūru un reģionu savdabību, atpazīt lietuviešu kultūras iezīmes arī starpkultūru kontekstā un palīdzēt veidot pozitīvu Lietuvas tēlu pasaulē.
Seima Izglītības un zinātnes komitejas priekšsēdētājs, zaļzemnieks Euģēnijs Jovaiša atzinis, ka par etnoloģijas iekļaušanu obligātajās skolu programmās tiek domāts, bet drīza lēmumu pieņemšana nav paredzama un nav arī skaidrs, vai etnoloģija būtu jāmāca kā atsevišķs priekšmets, vai arī jāiekļauj citu priekšmetu programmās.
Izglītības un zinātnes ministre Jurgita Petrauskiene uzskata, ka Lietuvas skolēnu mācību slodze jau tā ir ļoti liela, tādēļ vēl viena priekšmeta ieviešana neesot vēlama.
"Vispārējās izglītības programmas apjoms ir ļoti liels, pastāv iespēja pārskatīt saturu, atsakoties no liekām vai novecojušām lietām, taču daudz sarežģītāks ceļš ir meklēt sasaisti starp atsevišķiem priekšmetiem, bet šai virzienā iet visas progresīvās valstis. (..) Daudz sarežģītāk, bet jēgpilnāk ir integrēt visas šīs lietas vispārējās izglītības saturā, pārskatot programmas, lai etnokultūra atspoguļotos vēstures, lietuviešu valodas, ģeogrāfijas, dabasszinību un visās citās stundās," spriedusi ministre.
Agrākajā Lietuvas augstskolu humanitāro zinātņu studiju virzienu grupā bija iekļauts atsevišķs virziens "Etnoloģija un folkloristika" ar diviem attiecīgiem novirzieniem, bet jaunajā sarakstā, kas apstiprināts pagājušā gada nogalē, tā vairs nav.
Kauņas Vītauta Dižā universitātes (VDU) Kultūras studiju katedras vadītāja Laimute Anglickiene norādījusi, ka šī augstkola ir teju vienīgā, kas vēl piedāvā gan bakalaura, gan maģistra studijas etnoloģijā. "Jāatzīst, ka šogad mums ir pēdējais bakalaura studiju kurss un tās tiek slēgtas, bet maģistrantūras studiju programma turpinās un darbojas lieliski. Studenti atrod darbu par 95%-100%. Apgalvojumi, ka mūsu studenti ir bezdarbnieki, nav pamatoti. Šīs studijas tiešām ir ļoti vērtīgas, turklāt mums ir arī doktorantūra," viņa stāstījusi. "Bet sakarā ar to, ka pirmā un otrā līmeņa studijas tiek pārorganizētas par kultūras studijām, mums ir bažas, ka arī zinātne vairs nevarēs pienācīgi attīstīties."
Tikmēr izglītības un zinātnes ministra vietnieks Ģiedrjus Viļūns skaidrojis, ka etnoloģijas studiju programma nav likvidēta, visas programmas ir reģistrētas un darbojas, vienīgi apvienotas, jo pirmajā līmenī nepietiek studentu.
