Pētījumā par vardarbību skolās Latvijai pazemojoši rezultāti
Pētījumu par skolēnu dzīvi mācību iestādēs veica Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), kurai Latvija pievienojās 2016.gadā. Starptautiskā aptauja iezīmē patiešām skumju situāciju mūsu valstī – saskaņā ar tās datiem, skolu vardarbības ziņā, Latvija ieņem pirmspēdējo vietu, problemātiskākās valsts titulu atstājot Honkongai (Ķīnai).
Organizācijas Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas pētnieku apgalvojums ir visai vienkāršs – bērni un jaunieši, kuri jūtas iederīgi savu vienaudžu vidū kā arī labi saprotas ar skolotājiem un vecākiem, mācās labāk un ir apmierinātāki.
Tiesa gan pētījums ir veikts 2015.gadā, kad Latvija vēl netika uzaicināta pievienoties OECD valstu kopai (Latvija oficiāli kļuva par OECD 35.dalībvalsti 2016. gada 1. jūlijā).
Tajā galvenokārt uzmanība pievērsta studentu motivācijas veicinošu faktoru apzināšanai: attiecībām ar vienaudžiem, skolotājiem, vecākiem, apstākļus kādi valda mājās un skolēnu izvēles attiecībā uz brīvā laika pavadīšanas veidiem.
Vairāk nekā pusei skolēnu skola saistās ar lielu stresu
Apkopojot datus, kļuvis skaidrs, ka vērā ņemama daļa skolēnu ziņo par stresu un satraukumu saistībā ar mācībām, taču iemesli nebūt neesot stundu skaits vai kontroldarbu biežums – galvenais ietekmējošais faktors izrādījusies sociālā vide, kurā skolēni spiesti uzturēties.
Runājot par mācībām, 59% skolēnu apgalvoja, ka regulāri izjūt lielu satraukumu saistībā ar pārbaudes darbiem, 66% apgalvoja, ka ļoti pārdzīvo sliktas sekmes, savukārt vairāk nekā puse – 55% - apliecināja, ka jūt lielu stresu pat apzinoties, ka gaidāmajam pārbaudes darbam ir adekvāti sagatavoti.
Latvijas skolas starp Tunisiju, Krieviju un Honkongu
Pētījums diezgan plaši runā arī par skolotāju un vecāku lomu skolēnu labsajūtas veicināšanā un mācību iestādei piemērotas vides veidošanā, taču Latvijas kontekstā īpaša uzmanība jāpievērš pētījuma daļai, kurā runāts par vardarbību un agresiju skolēnu vidū.
Aptaujā atklājās, ka vardarbība joprojām ir viena no lielākajām mūsdienu skolu problēmām. Vidēji pētījumā iesaistīto valstu vidū, aptuveni 4% (aptuveni viens uz visu klasi) ziņoja, ka regulāri - vismaz dažas reizes mēnesī - tiek sisti, grūsti un citādi fiziski aizskarti.
Vērtējot situāciju atsevišķās valstīs, šādu skolēnu-upuru skaits variē no 1% līdz 9,5%. Cita starpā ievāktie dati liek domāt, ka vardarbība un agresija ir ievērojami mazāka skolās, kurās skolotājiem izdevies nodibināt labas attiecības ar skolēniem. Rezultātā atklājas skolotāju loma mācību iestāžu vides uzlabošanā.
Dati par vardarbību skolās apkopoti pārskatāmā sarakstā. Valstis ir sakārtotas, balstoties uz to skolēnu procentuālo daudzumu, kuri ziņojuši, ka vismaz dažas reizes mēnesī cieš no vienaudžu agresijas.
Diemžēl Latvija (30,6%) ierindota tā apakšā. Kopā ar Krieviju, Tunisiju, Dominikānu un Honkongu:
Kā redzams, kaimiņvalsts Lietuva ieņem 12.vietu ar 16,4% skolēniem, kuri ziņojuši, ka ir agresijas upuri, savukārt Igaunijā šādu skolēnu ir 20,2%. OECD pētījuma vidējais rādītājs ir 18,6%.
Drūmo ainu apstiprina arī vietējā informācija
Pērn, situāciju Latvijas skolās iezīmējis arī Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) 2015.gada pārskats.
Pēc IKVD apkopotās informācijas, ar izglītojamo drošību un vardarbību 2015.gadā bija saistīti 20,5% no kopējā iesniegumu skaita, bet 2014.gadā tie bija 14,4%. No minētajiem iesniegumiem puse (50,4%) bija par izglītojamo drošību izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos, bet 49,6% par vardarbību izglītības iestādēs.
Veicot drošības pārbaudes izglītības iestādēs, tika konstatēts, ka gandrīz visās vērtētajās izglītības iestādēs ir izstrādāti iekšējās kārtības un drošības noteikumi, kā arī skolēni un vecāki tiek ar tiem iepazīstināti. Gandrīz visās skolās notiek izglītojoši pasākumi par drošību, un ir pieejama informācija par neatliekamo dienestu izsaukšanu un evakuāciju. Turklāt izglītības iestādēs ir noteikti par drošību atbildīgie pedagogi.
Kā negatīvu IKVD atzīst to, ka izglītības iestāžu iekšējās kārtības noteikumos bieži nav noteikta izglītojamā rīcība gadījumā, ja viņš kādas personas rīcībā saskata draudus savai vai citu drošībai. Notiekumos nav norādīta arī izglītības iestādes vadītāja rīcība gadījumos, kad tiek konstatēta fiziska vai emocionāla vardarbība pret izglītojamo.
Portāls Kasjauns.lv sazinājās ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), lai lūgtu detalizētu informāciju par to, kā atbildīgās iestādes līdz šim rīkojušās, lai uzlabotu situāciju valsts skolās. Ministrija solīja atbildēt šīs nedēļas laikā.
