Latvijas divpusējās sniegtās humānās palīdzības galvenā saņēmēja ir Ukraina

Eiropas Savienība kopā ar tās dalībvalstīm, arī Latviju, ir nozīmīgākie humānās palīdzības donori pasaulē, ik gadu sniedzot humāno palīdzību par vairāk nekā vienu miljardu eiro.

Pasaules Humānās palīdzības samitā Stambulā 23.maijā pasaules valstu līderi un palīdzības sniedzēji diskutēs par veidiem, kā humānās palīdzības sniegšanu padarīt efektīvāku un ilgtspējīgāku. Latviju tajā pārstāvēs Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Samits tiek organizēts, sekojot ANO ģenerālsekretāra Bana Kimūna iniciatīvai, aicināt pasaules valstis aktīvāk meklēt risinājumus pieaugošajām humanitārajām vajadzībām un vienoties par konkrētu rīcību, lai uzlabotu humānās palīdzības sniegšanu krīzēs skartajiem cilvēkiem. Šobrīd cilvēku skaits, kuriem nepieciešama humānā palīdzība konfliktu un dabas katastrofu rezultātā, ir sasniedzis 125 miljonus. Tajā skaitā 60 miljoni cilvēku ir bijuši spiesti pamest savas mājas, atrodas bēgļu gaitās citās valstīs vai ir pārvietotas savu valstu robežās.

Samitā piedalīsies vairāk nekā 6000 pārstāvju – valstu amatpersonas, arī Vācijas kanclere Angela Merkele, Zviedrijas ārlietu ministre Margota Valstrēma, Luksemburgas attīstības sadarbības un humānās palīdzības ministrs Romāns Šneiders, kā arī Eiropas Savienības amatpersonas: Eiropas Komisijas viceprezidente un budžeta komisāre Kristalina Georgijeva, humānās palīdzības un krīžu vadības komisārs Kristoss Stilianidess, attīstības sadarbības komisārs Nevens Mimica. Tāpat samitā piedalīsies starptautiskās palīdzības sniedzēju organizācijas, privātā, akadēmiskā sektora un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, kā arī krīzēs skartie iedzīvotāji.  

Diskusijas notiks plenārsesijās un septiņu apaļo galdu ietvaros par globālās līderības nodrošināšana, lai novērstu un izbeigtu konfliktus, starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību ievērošana, palīdzības sniegšana krīzēs visneaizsargātākajām grupām, palīdzības sniegšana sievietēm un meitenēm krīžu situācijās, jauna pieeja risku un krīžu vadībai dabas katastrofu un klimata pārmaiņu radītās krīzēs, pārkārtošanās no palīdzības sniegšanas uz ilgtermiņa risinājumiem, lai humānā palīdzība nebūtu nepieciešama, kā arī humānās palīdzības finansēšana.