Baiba Rudevska: "Stambulas konvencija noārdīs ģimeni kā sabiedrības pamatšūnu"

Viņa apgalvo, ka konvencijai ir divi mērķi. Pirmais ir plašākai publikai pasniegtais mērķis - cīņa pret vardarbību pret sievieti, bet otrs ir slēptais mērķis - ieviest Eiropas valstu tiesību sistēmās sociālā dzimuma jēdzienu jeb tā dēvēto gendera ideoloģiju.

"Slēptais mērķis ir ģimenes kā sabiedrības pamatšūnas noārdīšana, sākot ārdīt ģimeni no iekšpuses. Sekas tam varētu būt briesmīgas. Mūsu paaudze, protams, nemainīs savu dzimumu - ne sociālo, ne bioloģisko, bet mūsu bērni var tikt pakļauti "gendera" ideoloģijai, un beigās viņi nesapratīs, kas viņi ir - sievietes vai vīrieši. Tādi cilvēki nespēs veidot ģimenes. Tā būs sabiedrības pamatu graušana," izsakās Rudevska.

Viņa pauž, ka konvencijā uzsvars likts uz to, ka cilvēki paši varēs izvēlēties sociālo dzimumu neatkarīgi no bioloģiskā dzimuma. "Konvencijas piekritēji saka - tas būtu brīnišķīgi, ka pasaulē būs tik liela dažādība! Taču īstenība ir pretēja - tiek darīts viss, lai nebūtu pašas dabas noteikto atšķirību - atšķirību starp vīrieti un sievieti. Bioloģiski šīs atšķirības iznīcināt būtu grūti, tāpēc vieglāk to izdarīt, iedarbojoties uz apziņu," intervijā izsakās Rudevska.

Viņa arī uzskata, ka konvencijas ratifikācija mudināšot seksuālās minoritātes to izmantot netiešā veidā, lai panāktu viendzimuma laulību reģistrēšanu. Satversmē ir noteikta laulība starp vīrieti un sievieti bioloģiskā nozīmē. "Taču, ja mēs ratificējam šo konvenciju un savā tiesību sistēmā ielaižam tās nostādnes, kā arī šo sociālā dzimuma definīciju, tad sanāks, ka vīrieti un sievieti mēs varam skatīt arī no sociālā dzimuma viedokļa, proti, atrauti no bioloģiskā dzimuma. Piemēram, ja gribēs salaulāties divas personas, kuras bioloģiski ir vīrieši, bet viens no viņiem sociāli jūtas kā sieviete, tad saskaņā ar Stambulas konvencijas loģiku šāda laulība pilnībā iekļausies normā," stāsta Rudevska, piebilstot, ka tādā gadījumā pat nebūšot jāmaina attiecīgais Satversmes pants.

Rudevska arī min, ka viņas rīcībā bija 20 dienas atzinuma sagatavošanai, kas viņas ieskatā ir mazs laiks. Viņa norāda, ka tas ir juridisks atzinums, nevis visaptverošs zinātnisks pētījums. Tāpat pētniece atzīst, ka iedziļinājusies arī filozofijā, ētikā un socioloģijā. "Ja kāds man to pārmet, lai uzraksta labāk," viņa norāda.

Kā ziņots, labklājības ministrs Jānis Reirs (V) pagājušajā nedēļā Bulgārijā, Sofijā, parakstījis Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvēto Stambulas konvenciju.

Ar konvencijas parakstīšanu valsts apliecina, ka tā atturēsies no tādu darbību veikšanas, kas ir pretrunā starptautiskajam līgumam. Pēc tam, kad starptautisks līgums ir parakstīts, to nepieciešams arī ratificēt Saeimā. Reirs skaidroja, ka tagad Labklājības ministrija sagatavos likumprojektu, par kuru vēlāk lems Saeima.