Žēlabas visaugstākajam jeb - kāpēc ir jēga sūdzēties prezidentam
Valsts prezidenta kanceleja saņem dažādas sūdzības un iesniegumus – par policijas, prokuratūras, tiesu un citu tiesībsargājošo iestāžu darbu, arī par ministrijām un pašvaldībām.
Pieredze rāda, ka sūdzības uzrakstīšana Valsts prezidentam var dot efektu un lieta mēdz izkustēties no "nāves punkta". Tomēr, ja stājies spēkā tiesas spriedums, neko mainīt vairs nevar. Prezidenta kanceleja un prokuratūra nespēj palīdzēt arī tad, ja lieta izbeigta noilguma dēļ.
Kādā krimināllietā policija "stiepa gumiju" septiņus gadus, ik pa laikam nomainot izmeklētājus. Policija pat atļāvās neņemt vērā uzraugošā prokurora norādījumus, un lieta virzījās pretī noilgumam. Cietusī rakstīja iesniegumus policijai un prokuratūrai, saņēma atbildes, ka viss notiek likumīgi, taču nekas nemainījās.
Pensionētais prokurors Klementijs Rancāns ieteica uzrakstīt iesniegumu prezidentam. Rezultāts bija jūtams tūdaļ! Jau nākamajā dienā cietusī saņēma atbildi, ka viņas iesniegums pārsūtīts Ģenerālprokuratūrai, bet policijā notiks dienesta izmeklēšana, jo bija aizdomas par darbinieku materiālu ieinteresētību. Protams, policisti par šādu pavērsienu ļoti apvainojās un atteicās pat runāt ar cietušo, taču darbs bija jāpadara.
Kāpēc tā notiek? Ģenerālprokuroram adresētie iesniegumi līdz viņam parasti nenonāk, tos parasti lasa kāda departamenta virsprokurors un atdod kādam no prokuroriem, lai sniegtu atbildi. Taču, ja ir saņemts dokuments no Valsts prezidenta, to ģenerālprokurors izlasa pats personīgi.
Līdzīgi ir ar iesniegumiem, kas adresēti ministrijām. Ja vēstule saņemta no Valsts prezidenta kancelejas, to izlasa pats ministrs.
Sniedze Smilga, "Likums un Taisnība"/ Foto: Edijs Pālens/LETA
