Lietuvas ebreju kopienu neapmierina likumprojekts par ebreju īpašuma atdošanu
Viļņa, 20.apr., LETA. Lietuvas ebreju kopienu neapmierina Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts par ebreju sabiedriskā īpašuma atdošanu, un tā izteikusi bažas, vai tuvākajā laikā varēs saņemt šos īpašumus atpakaļ.
Savukārt Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus izteicis pārliecību, ka šī problēma tiks atrisināta, bet nav minējis konkrētus termiņus, kad tas varētu notikt.
"Ceru, ka šīs diskusijas nevilksies ilgi un mēs atradīsim kopīgu risinājumu (..). Mēs balstāmies uz principiālu atzinumu, ka restitūcija ir Lietuvas valsts konstitucionālais pienākums. Tās apjoms un iespējamās izmaksas jau aptuveni apspriestas, bet, kad tas tiks īstenots, tas jau ir cits jautājums," žurnālistiem sacījis premjers, kas pirmdien pieņēma no Lietuvas cēlušos ebreju jeb tā dēvēto ļitvaku delegāciju. Viņš arī piebildis, ka Lietuvas galvaspilsētā varētu tikt atjaunoti tādi ebreju kopienai un visai Lietuvas vēsturei svarīgi objekti kā Viļņas Lielā sinagoga.
Tikmēr Lietuvas ebreju kopienas priekšsēdētājs Simons Alperavičs izteicies, ka viņu neapmierina likumprojekts par ebreju sabiedriskā īpašuma atdošanu un lielākās neskaidrības radušās attiecībā uz restitūcijas fondu. "Pilnīgi nav skaidrs, kā valsts šo fondu veidos, un, ja jau valsts veido fondu, tātad tā pārvalda šo īpašumu - tad par kādu gan atdošanu var būt runa?" viņš vaicājis.
Pēc Alperaviča teiktā, līdzekļu sadales principus noteiks valsts. Ja runa ir par īpašuma atdošanu, "kāpēc valstij jābūt tai, kura pateiks, kam kopiena vai fonds sadala naudu?" - jautājis ebreju kopienas vadītājs.
Alperavičs arī norādījis, ka nav zināma summa, ko paredzēts atdot, un piebildis, ka ebreju īpašums būtu jāatdod ne vien naudas izteiksmē, bet arī natūrā. "Neviens mums nav saprotami paskaidrojis, kur radusies šāda summa - desmit gadu laikā 113 miljoni litu (23 miljoni latu). Tā ir samazināta summa, jo viena pati ēka Viļņā vai Kauņā, ja nav krīzes laiks, maksā 30-40 miljonus litu. Par šo summu gribam diskutēt," viņš paziņojis.
Ebreju kopienas vadītājs apšaubījis arī premjera izteikumu par sinagogas atjaunošanu, norādot, ka tas nebūtu reāli, jo izmaksātu ne vienu vien miljardu litu. Viņš aicinājis jūdaistu dievnamu Viļņā iemūžināt "kaut vai simboliski" - uzcelt tai vietā piemiņas kolonnu vai atjaunot vismaz pagrabu.
Tikmēr Lietuvas tieslietu ministrs Remigijs Šimašus norādījis, ka piedāvātie kompensācijas apmēri par neatdotajiem ebreju nekustamajiem īpašumiem - 113 miljoni litu - ir pamatoti, taču maksāt šo naudu no 2011.gada varēs sākt vienīgi tad, ja Lietuvas ekonomikas pieaugums būs pozitīvs, jo vienīgi tādā gadījumā var runāt par šādu ilgtermiņa saistību izpildi.
Ministrs izteicis pārliecību, ka attiecībā uz šīm kompensācijām jāpieņem politisks lēmums, ko atbalstītu ne vien valdība, Seims un valdošā koalīcija, bet arī opozīcijas partijas. "Šis jautājums vismaz 10 gadus skarts ministriju gaiteņos. Minētā summa - 113 miljoni litu - ir mazākā no visām, kas tiek apspriestas, (..) un es personiski uzskatu, ka tā ir ļoti pamatota, ja tiks pieņemts tāds politiskais lēmums," sacījis Šimašus.
Viņš solījis uzņemties iniciatīvu gādāt, lai kompensāciju maksāšana tiktu saistīta ar ekonomisko situāciju valstī. Tieslietu ministrijas izstrādātajā projektā minēto kompensāciju paredzēts izmaksāt laikā no 2011. līdz 2021.gadam.
Izraēlas prese jau 2005.gadā vēstīja, ka ASV ebreji sākuši jaunu kampaņu, kuras mērķis ir izdarīt spiedienu uz Austrumeiropas valstīm, tostarp Lietuvu, pamudinot tās pildīt savas saistības - izmaksāt kompensācijas holokaustu pārdzīvojušiem ebrejiem un atdot kādreizējos īpašumus ģimenēm, ko nogalinājuši nacisti.
