EK ierosina jaunu klasificēšanas sistēmu lauksaimniecībai nelabvēlīgiem apgabaliem

Rīga, 21.apr., LETA. Šodien Eiropas Komisija (EK) pieņēma paziņojumu, lai ieviestu jaunu klasificēšanas sistēmu lauksaimniecības apgabaliem, kuru izmantošanu kavē nelabvēlīgi dabas apstākļi.

Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļā, EK ar zinātnes ekspertu palīdzību ir noteikusi astoņus augsnes un klimata kritērijus, lai objektīvi un skaidri klasificētu šādus apgabalus. Tomēr pirms likumdošanas iniciatīvas EK vajadzīgi papildu dati kritēriju atbilstības novērtēšanai.

Tādēļ dalībvalstīm jāveic modelēšana, izmantojot valsts datus, par potenciālo kritēriju funkcionalitāti. Visticamāk, jaunā klasifikācijas sistēma stāsies spēkā 2014.gadā, bet līdz tam tiks izmantota līdzšinējā.

Jaunā sistēma pašlaik neietekmēs ne kalnu rajonus, kas jau ir klasificēti, pamatojoties uz objektīviem kopējiem kritērijiem, ne apgabalus, kuros ir īpaši nelabvēlīgi dabas apstākļi, piemēram, salas un piekrastes, ko klasificē, pamatojoties tieši uz šādiem apstākļiem.

"Robežu noteikšana apgabalos, kur ir nelabvēlīgi dabas apstākļi lauksaimniecībai, jāracionalizē un atbalstam jābūt mērķtiecīgākam. Lauksaimnieku un mūsu interesēs ir izmantot šos apgabalus lauksaimniecībā, lai novērstu apdraudējumu videi," sacīja Eiropas lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere Bola.

Viņa uzsvēra, ka EK iniciatīvas mērķis nav ne samazināt, ne palielināt mazāk labvēlīgos apgabalus, bet gan izveidot zemes robežu noteikšanas sistēmu, ņemot vērā tāda liela un daudzveidīga apgabala kā Eiropas Savienība (ES) specifiku.

ES pašlaik pastāv vairāk nekā 100 dažādi valstu kritēriji, lai pieņemtu lēmumu par to, vai konkrētam apgabalam var piešķirt mazāk labvēlīgiem apgabaliem paredzētos maksājumus. Revīzijas palāta ir uzsvērusi šo problēmu, norādot, ka tā varētu izraisīt nevienlīdzīgu attieksmi.

EK ar zinātnes ekspertu palīdzību ir noteikusi astoņus augsnes un klimata kritērijus - zema temperatūra, karstuma radīts stress, augsnes drenāža un akmeņainība, iesakņošanās dziļums augsnē, augsnes ķīmiskās īpatnības, augsnes mitruma bilance un tās vertikalitāte, kas varētu būt labs pamats objektīvai un skaidrai šādu apgabalu klasificēšanai.

Tomēr vēl jāizvērtē, vai jaunā robežu noteikšanas sistēma, pamatojoties uz minētajiem kritērijiem, būs īsti piemērota. Tas tiks darīts, izmantojot modelēšanu, kuru dalībvalstis veiks, pamatojoties uz valsts rīcībā esošajiem sīki izstrādātiem datiem.

Ilgtspējīgu lauku apsaimniekošanas sistēmu saglabāšana apgabalos, kur klimata apstākļi un augsnes īpatnības to apgrūtina, ir būtiska ainavu, dabisko dzīvotņu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, kā arī lai novērstu mežu ugunsgrēkus un uzlabotu ūdens un augsnes apsaimniekošanu.

ES subsīdijas lauksaimniecības saglabāšanai šādos rajonos ir jāatvēl tiem apgabaliem, kur dabas apstākļi ir īpaši nelabvēlīgi un tādējādi ietekmē lauksaimniecību. Atbalsta sadalīšana lauku saimniecībām minētajos apgabalos ir jāvirza tā, lai tas nonāktu saimniecībās, kur pastāv vislielākais risks atstāt zemi novārtā.

Ir notikušas vairāk nekā 100 sanāksmes starp EK un dalībvalstu pārstāvjiem, un pēc sabiedriskas apspriešanas, kas notika 2008.gada 22.maijā, tika saņemts 121 viedoklis. Izteiktie viedokļi ir apkopoti ietekmes novērtējuma ziņojumā, kas pievienots paziņojumam.

Šodien pieņemtais paziņojums turpina vienot ES institūcijas, reģionus un grupas, kas ieinteresētas lauksaimniecības zemes izmantošanā, kopējā analīzes procesā, lai izstrādātu jaunas apgabalu robežas.

Dalībvalstis tiek iesaistītas, veicot modelēšanu, kuras būs svarīgas EK priekšlikuma izstrādē.

Valstu iestādēm līdz 2009.gada 21.oktobrim jānosūta EK modelēšanas rezultāti.