papildināta - Pētījums: Gaidāma jauna un vērienīga Baltijas iedzīvotāju aizplūšana uz ārzemēm
(Pievienota pēdējā rindkopa.)
Rīga, 21.apr., LETA. Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko kontekstu, gaidāma jauna un vērienīga Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju aizplūšana uz ārzemēm, kas apmēru ziņā nebūs mazāka kā 2005.gadā, kad Baltijas migrantu plūsmas uz ārvalstīm sasniedza maksimumu, liecina Latvijas Universitātes pasniedzēja un nodarbinātības pētnieka Mihaila Hazana veiktais pētījums.
Kā savā pētījumā norādījis Hazans, ņemot vērā arvien pieaugošo bezdarba līmeni, psiholoģiskā barjera, kas attur cilvēkus no aizbraukšanas, ir daudz zemāka nekā iepriekš un migrācijas "tehnoloģiju" jau var uzskatīt par pārbaudītu. Viņš uzskata, ka tieši bezdarbs, nevis zemās algas veicinās cilvēku aizbraukšanu.
Turklāt iedzīvotāju izceļošanai nelīdzēs arī ekspertu brīdinājumi, ka daudzās Eiropas valstīs darba vairs nav. "Tauta zina labāk," uzsver pētnieks, "darbu ārzemēs atrast būs grūtāk nekā iepriekš, taču to izdarīt joprojām būs vieglāk nekā Baltijā."
Turklāt, piemēram, Lielbritānija nesen pastiprinājusi imigrācijas ierobežojumus attiecībā uz valstīm ārpus Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ), kas uzlabo Baltijas migrantu izredzes darba tirgū, vēl jo vairāk ņemot vērā baltiešu priekšrocības konkurences tirgū - gatavību strādāt garākas stundas par zemāku samaksu vai sliktākos apstākļos.
Ņemot vērā krīzes apmērus Īrijā, Hazans prognozē, ka jaunās migrācijas plūsmas no Baltijas būs galvenokārt vērstas Lielbritānijas, Norvēģijas, Somijas, Nīderlandes, Vācijas un Kipras virzienā, kā arī, iespējams, uz valstīm ārpus EEZ.
Pat ja salīdzinājumā ar citu Baltijas valstu viesstrādniekiem Latvijas iedzīvotāji līdz šim ārzemēs caurmērā pavadījuši īsāku laiku un visaktīvāk atgriezušies mājās, turpinoties ekonomiskajai lejupslīdei, arvien lielāks būs to migrantu īpatsvars, kas būs gatavi pārcelties uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs.
Iepriekšējās migrācijas viļņa laikā Latvija bija augšupejas sākumā un arī aizbraucēju vidū bija optimisms attiecībā uz tālāko valsts nākotni, taču tagad tas ir zudis, teic Hazans.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, pērn uz ārzemēm no Latvijas devušies 6007 iedzīvotāji, kas ir par 1824 vairāk nekā 2007.gadā. Šī gada pirmajos divos mēnešos Latviju pametuši 720 cilvēki.
Pētījuma autors uzskata, ka minētie CSP dati neatspoguļo patieso aizbraucēju skaitu, kā piemēru minot to, ka 2008.gadā sociālās apdrošināšanas numurus, kas nepieciešami, lai oficiāli sāktu strādāt, Lielbritānijā un Īrijā saņēmuši 11 400 Latvijas iedzīvotāju. 2007.gadā šie numuri izsniegti 13 500 iedzīvotāju, bet 2009.gada pirmajos trīs mēnešos Īrija Latvijas iedzīvotājiem izsniegusi 879 numurus, kas ir par 106 vairāk nekā gadu iepriekš.
