2009. gada 22. aprīlis, 19:22

Krievija ikmēneša bezdarba datus pasludina par noslēpumu

Jauns.lv

Maskava, 22.apr., LETA--AFP/REUTERS. Krievijas statistikas birojs "Rosstat" ikmēneša bezdarba datus pasludinājis par noslēpumu, kas netiks izpausts medijiem, ziņo laikraksts "Kommersant".

"Rosstat" pirmdien izplatīja ceturkšņa statistikas datus, taču atteicās publiskot informāciju par mēneša statistiku.

"Kommersant" raksta, ka statistikas birojs šādi rīkojies pirmo reizi. "Rosstat" atteicās sniegt kādus komentārus.

Saskaņā ar oficiālajiem datiem bezdarbnieku skaits Krievijā šā gada pirmajā ceturksnī pieaudzis par 34,4%, sasniedzot 7,1 miljonu cilvēku jeb 9,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Pagājušā gada beigās Krievijā bezdarbnieku skaits sasniedza aptuveni 5,3 miljonus.

Aptuveni 2,2 miljoni Krievijas iedzīvotāju reģistrējušies kā darba meklētāji, bet martā bezdarbnieka pabalstu saņēma aptuveni 1,9 miljoni cilvēku.

Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits martā pieauga līdz 74,8 miljoniem, kas veido 53% no Krievijas iedzīvotāju skaita, teikts "Rosstat" paziņojumā.

Saskaņā ar "Reuters" aprēķiniem martā Krievijas bezdarbnieku skaits sasniedza 11,9%, salīdzinot ar 8,5% februārī.

"Rosstat" bezdarba līmeņa aprēķināšanai izmanto starptautiskas metodes un biroja izplatītie dati krasi atšķiras no Krievijas Nodarbinātības biroja oficiālajiem datiem, kas apgalvo, ka Krievijā bez darba ir tikai 2 miljoni cilvēku.

Bezdarbnieku skaits Krievijā strauji palielinās, jo finanšu krīze dod smagu triecienu Krievijas ekonomikai, un valdības amatpersonas brīdina, ka aprīlis būs viens no smagākajiem mēnešiem darba zaudēšanas ziņā.

Tiek prognozēts, ka Krievijā par bezdarbniekiem kļūs 12,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Krievija pēdējos gados piedzīvoja vidēji 7% ekonomisko pieaugumu gadā, taču globālā kreditēšanas krīze, naftas cenu krišanās un investoru aizplūšana pēc Gruzijas kara smagi skārusi Krievijas ekonomiku.

2008.gadā Krievijas ekonomiskais pieaugums palēninājās līdz 6%, bet šogad tiek prognozēta ekonomikas lejupslīde vismaz 2,2% apmērā.

Krīze īpaši smagi skārusi metālrūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un banku sektorus, kas pēdējos gados piedzīvoja ievērojamu uzplaukumu.