SOS signālus negribēja dzirdēt
Ekonomikas ministrija nākusi klajā ar kārtējo informatīvo ziņojumu Par makroekonomisko situāciju valstī
Pirmais. Ja paklausās amatpersonu izteikumos un palasa presi, jāsecina, ka ekonomiskā krīze Latvijai «uzkritusi» diezgan negaidīti – viss bija tik labi, bet te pēkšņi tādas auzas... Savukārt, lasot ziņojumu, jāsecina, ka cilvēkiem Latvijā, kuriem attiecīgie «cipari» ir ikdienas darbs, nepatikšanu tuvošanos vajadzēja nojaust jau krietni agrāk. Piemēram, uzzinām, ka jau pērn, salīdzinot ar 2007. gadu, privāto investīciju apjoms samazinājies par 16,5%. Tātad jau 2008. gada pirmajā pusē bija indikācijas, ka kaut kas ekonomikā sāk buksēt. Par Latvijas ekonomikas «veselības» stāvokļa pasliktināšanos varēja nojaust arī pēc arvien lielākā valsts patēriņa īpatsvara: 2006. gadā tas bija 16,6% no Latvijas IKP, bet 2007. gadā jau 17,4% un 2008.gadā – 20%. Respektīvi, ja IKP kristu, vēl varētu saprast – valsts tērē to pašu summu, bet, ja IKP aug griezdamies, savukārt arvien lielākā apjomā arvien lielāka «pīrāga» daļa ir valstij, tad kaut kas ir nepārprotami greizi (turklāt – ja atceramies, ka valsts kā tērētājs vispār nav tas spožākais variants pat labos laikos).
Citiem vārdiem sakot, lai cik skeptiski (bieži pamatoti) mēs izturamies pret statistiku, «cipari» tomēr jau pērn signalizēja par briesmām. Nesadzirdējām.
Otrais. Šis vāji pamatotais optimisms saglabājas joprojām. Piemēram, nav skaidrs, kas dod pamatu prognozēt: ja šogad eksporta kritums būšot mērāms ar 11,8%, tad jau nākamgad – par spīti tam, ka eksperti neparedz būtiskus uzlabojumus Latvijai svarīgos eksporta noieta tirgos, – mūsu eksports sāks augt. Ja kāds aizvadītajā nedēļā uzmanīgi palasīja, piemēram, Latvijas Bankas šefa interviju Latvijas Avīzē, jāsecina, ka reāls kāpums atsāksies ne agrāk par 2011.–2012. gadu. Līdzīgi publiski izsakās arī skandināvu eksperti. Respektīvi, mēs atkal būvējam plānus uz pārāk rožainām prognozēm.
Trešais. Lasot dažādu nozaru asociāciju prognozes par šo gadu, jāsecina, ka bezdarbnieku apmācība valsts līmenī funkcionē atrauti no reālās dzīves. Piemēram, diez vai liela jēga attīstīt grāmatvedības vai angļu valodas kursus, ja, visticamāk, lielākais bezdarbnieku pieplūdums būs no vieglās rūpniecības (plānotais ražošanas apjomu kritums – 40%), kokapstrādes (12–20%) un būvniecības (18%).
