SAK valdību rosina veikt būtiskas reformas uzņēmējdarbības, valsts pārvaldes un izglītības jomās

Rīga, 23.apr., LETA. Valsts prezidenta Valda Zatlera paspārnē esošā Stratēģiskās analīzes komisija (SAK) 24.aprīļa ārkārtas valdības sēdē iesniegusi savus priekšlikumus rīcībai situācijas uzlabošanai uzņēmējdarbības, valsts pārvaldes un izglītības jomās, rosinot būtiskas reformas un atvieglojumu ieviešanu.

Sēdes gaitā tiks skatīti divi SAK sagatavotie informatīvie ziņojumi - "SAK skatījums par sociālo, pārvaldības, izglītības un zinātnes jomu Latvijā: neatliekamie īstermiņa pasākumi un vidēja termiņa mērķi un ieteikumi rīcībai" un "Skatījums par situāciju Latvijas ekonomikā: īstermiņa un vidēja termiņa mērķi un ieteikumi rīcībai".

Patlaban valdības dokumentu informācijas sistēmā "e-portfelis" pie pievienotajiem informatīvajiem ziņojumiem nav pievienots lēmumprojekts. Valsts prezidenta preses sekretāre Ilze Rasa aģentūrai LETA sacīja, ka pie SAK informatīvajiem ziņojumiem tiks pievienots lēmumprojekts, kas būs zināms pēc Ministru kabineta sēdē notikušajām diskusijām.

Savukārt Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) ziņojumam par valsts pārvaldes strukturālo reformu, izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS) un veselības ministra Ivara Eglīša (TP) ziņojumiem par strukturālajām reformām nozarēs lēmumprojektus gatavos paši iesniedzēji, nevis Rīgas pils.

SAK rosina novērst vai vismaz būtiski ierobežot situāciju, kad uzņēmumi kreditē valsti saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksājumiem, kā arī paātrināt PVN atgūšanas procesu debitora maksātnespējas gadījumā.

Tiek aicināts pieņemt izmaiņas likumdošanā, kas veicina uzņēmumu restrukturizāciju, neierosinot maksātnespējas procesu, nodrošināt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apgūšanai nepieciešamo priekšfinansējumu un līdzfinansējumu, novēršot situāciju, kad projekti netiek īstenoti īstermiņa naudas plūsmas grūtību dēļ.

Rosināts minimizēt ES fondu apgūšanā iesaistīto iestāžu skaitu, mainīt ES fondu apgūšanā iesaistīto ierēdņu motivāciju, samazinot fiksēto atalgojumu, vienlaikus nosakot būtisku atalgojuma mainīgo daļu, kas atkarīga no sasniegtajiem rezultātiem, kā arī novirzīt būtiski lielākus Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus mājokļu siltināšanas programmai un veikt izmaiņas normatīvos aktos, lai atvieglotu lēmumu pieņemšanu iedzīvotājiem saistībā ar mājokļu siltināšanu.

SAK rosina nekavējoties ieviest eksporta kredītu garantiju sistēmu un mainīt procesā iesaistīto ierēdņu motivāciju, samazinot fiksēto atalgojumu, vienlaikus nosakot būtisku atalgojuma mainīgo daļu, kas atkarīga no sasniegtajiem rezultātiem.

Valdība tiek aicināta likvidēt valsts aģentūras un, izvērtējot to veikto funkciju nepieciešamību, nodot tās privātajam sektoram, izņemot gadījumus, kad funkcijām ir stratēģiska nozīme, piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras gadījumā.

SAK aicina būtiski samazināt publiskajā sektorā izmantoto dažādo informācijas sistēmu skaitu un nodrošināt informācijas sistēmu savietojamību, veikt publiskā sektora nekustamā īpašuma apsaimniekošanas efektivitātes auditu, nodrošināt efektīvu nekustamā īpašuma izmantošanu publiskajā sektorā, vajadzības gadījumā pārvietojot iestādes vai izvietojot vairākas iestādes vienuviet.

Tāpat rosināts nodot daļu UIN ieņēmumu pašvaldību rīcībā, to kompensējot ar iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieņēmumu samazinājumu, tādējādi palielinot motivāciju uzlabot uzņēmējdarbības vidi konkrētās pašvaldības teritorijā.

Piedāvāts optimizēt juridisko personu maksātnespējas procesu, tādējādi būtiski samazinot ar to saistītās izmaksas un saīsinot tam nepieciešamo laiku, vienkāršot investīciju projektu sabiedriskās apspriešanas procesu, bet Valsts ieņēmumu dienestam koncentrēt savu darbību uz to nodokļu iekasēšanu, kuri veido lielāko daļu budžeta ieņēmumu un kuru nenomaksa rada vislielākos konkurences izkropļojumus, - PVN, IIN, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Tāpat rosināts aktīvi aizstāvēt Latvijas uzņēmumus pret negodīgu konkurenci ārvalstu tirgos un vērsties pret dempingu Latvijas tirgū, nepieļaut neregulētu monopolu izveidošanos vai pārmērīgas tirgus varas koncentrēšanos lejupslīdes fāzē, nepieciešamības gadījumā veicot izmaiņas likumdošanā un/vai stiprinot Konkurences padomes kapacitāti, bet valsts atbalsta sniegšanas gadījumos uzņēmumiem ekonomikas lejupslīdes fāzē noteikt konkrētu ierobežotu atbalsta laiku, pēc kura uzņēmumiem ir jāspēj darboties patstāvīgi.

SAK piedāvā samazināt elektrības, dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus atbilstoši tendencēm pasaules tirgos, kā arī izveidot vienotu sabiedrisko pakalpojumu regulatoru.

Tāpat komisija piedāvā valsts pārvaldē (ministrijās) pāriet uz "līdzdalīgās budžetēšanas praksi" un stiprināt sociālo partneru kompetenci aktīvi un profesionāli iesaistīties.

Līdztekus Funkcionālā audita komisijai, kur darbojas valsts pārvaldes pārstāvji, būtu nepieciešams izveidot neatkarīgu ekspertu paneli, kas tuvākā mēneša laikā izstrādātu savus priekšlikumus par likvidējamo iestāžu un privātajam, iespējams, arī nevalstiskajam sektoram nododamo funkciju sarakstu un mehānismu, uzskata SAK.

Savukārt pašvaldībās jāveido iedzīvotāju budžeta komisijas, kas uzraudzītu pašvaldības budžeta pārdali un izmantošanu, kā arī pašvaldības funkciju izpildes konsultatīvās komisijas.

Rosināts sekmēt iedzīvotāju iesaistīšanos sociālajās aktivitātēs, tostarp pašorganizācijas iniciatīvās, nevalstiskajās organizācijās, kas kalpo kā atbalsta un nodarbinātības mehānisms ilgstoša bezdarba situācijā, kā arī ieteikta Latvijas Foruma kā ilgtermiņa pilsoniskās-iedzīvotāju kustības izveide.

Rosināts izvērtēt arī valsts teritoriālo iestāžu darba optimizācijas iespējas un izveidot reģionu mājas, nodrošinot pakalpojumu pieejamības uzlabošanos un administrāciju optimizāciju.

Rosināts nekavējoties veikt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) funkcionālo auditu, atbrīvojot ministriju no politikas ieviešanai nevajadzīgām funkcijām, likvidējot aģentūras, izņemot stratēģiski svarīgas jomas, kur ir iespējams pamatot funkciju veikšanas nepieciešamību tieši un tikai valsts sektorā.

Valdība tiek aicināta veidot Inovatīvās pētniecības attīstības fondu, kas var darboties pēc publiskās un privātās partnerības principa, novirzot tajā finansējumu no IZM, kas ir paredzēts tirgus pieprasītiem pētījumiem.

Nepieciešams nekavējoties aprēķināt izglītības izdevumus vidēji uz vienu skolēnu - gan no valsts, gan no pašvaldības budžeta, un izveidot jaunu finansēšanas sistēmu, lai nauda sekotu skolēnam uz skolu. Tāpat nepieciešams izstrādāt un ieviest vecāku vaučeru finansējuma modeli pamata un vidējās izglītības sistēmā.

Rosināts tūlīt nodot vispārējās izglītības budžetu, izņemot izglītības satura attīstīšanas un centralizēto eksāmenu finansējumu, pašvaldībām, ņemot vērā demogrāfiskās prognozes katrā pašvaldībā.

Budžetu varētu nodot, balstoties uz principu "dotācija skolniekam", nevis balstoties uz skolotāju slodžu skaitu un klases izmēru, lai pašvaldība, piesaistot skolēnu vecāku pārstāvjus, izlemj, kā šo budžetu racionāli izmantot. Visi pārējie kritēriji izglītības budžeta sadalīšanai - klases lielums, slodzes lielums, noteiktais skolotāju skaits - jālikvidē.

Skolotāju atalgojumā būtu jāpāriet no sadrumstalotās stundu tarifikācijas sistēmas uz 40 stundu darba nedēļu un jānosaka skolotāja alga atkarībā no kvalifikācijas. Jāievieš skolotāju tālākizglītības reforma un skolotāja karjeras modelis, kā arī jāsamazina skolotāju skaits, pēc iespējas saglabājot esošās algas. Vidējā termiņā nepieciešams atsākt skolotāju algu palielināšanu.

Izmantojot privātās un publiskās partnerības principu, rosināts nodrošināt no pamatizglītības izkritušajiem iespēju apgūt sākotnējo profesionālo izglītību uzņēmumos, paralēli nodrošinot iespēju apgūt pamatizglītību.

Rosināts nodrošināt Latvijas studējošajiem iespēju iegūt kopējos akadēmiskos un zinātniskos grādus Latvijas un ārvalstu augstskolās, īpaši rosinot sadarbību starp Baltijas jūras reģiona augstskolām, paplašinot iespēju apgūt daļu no mācību programmām Latvijā svešvalodās, lai piesaistītu vairāk starptautiski izglītoto pētnieku un pasniedzēju zinātniskajam darbam Latvijā.

Ieteikts ieviest starptautisko ekspertīzi profesoru vēlēšanu procedūrā Latvijas augstskolās, veikt augstskolu akadēmiskā un ekonomiskā snieguma un to cilvēkresursu zinātniskās kvalifikācijas starptautisku izvērtējumu, turpmāk valsts līdzfinansējumu augstskolām plānojot saskaņā ar attiecīgās nozares augstskolas akadēmisko un zinātnisko sniegumu.

Piedāvāts arī fundamentālo pētījumu finansēšanai izveidot Zinātnes fondu, kas administrētu grantu konkursus, zinātnisko projektu vērtēšanai piesaistot galvenokārt starptautisko ekspertīzi.

LETA jau ziņoja, ka, izmantojot savas Satversmē un Ministru kabineta iekārtas likumā noteiktās tiesības, Zatlers ir sasaucis Ministru kabineta ārkārtas sēdi 24.aprīlī plkst.12.

Sēdes darba kārtībā prezidents iekļauj Ministru prezidenta ziņojumu par valsts pārvaldes strukturālo reformu, izglītības un zinātnes ministres ziņojumu par izglītības sistēmas strukturālo reformu un veselības ministra ziņojums par veselības aprūpes sistēmas strukturālo reformu.

Tāpat sēdes darba kārtībā iekļauti Valsts prezidenta SAK priekšlikumi par neatliekamu strukturālo reformu, ekonomikas veicināšanas un sociālās drošības pasākumu īstenošanu.

Zatlers iepriekš sacīja, ka pēc Ministru kabineta ārkārtas sēdes būtu jādod skaidrs vēstījums par gaidāmajām reformām valsts pārvaldē, izglītības un veselības nozarēs gan šajās sfērās strādājošajiem, gan iedzīvotājiem.