Riekstiņš ar ES valstu ārlietu ministriem pārrunā aktuālās politiskās norises Austrumu partnerības dalībvalstīs
Rīga, 27.apr., LETA. Šodien Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP), piedaloties Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes (VLĀAP) sanāksmē Luksemburgā, kopā ar Eiropas Savienības (ES) valstu ārlietu ministriem pārrunājis aktuālās politiskās norises Austrumu partnerības dalībvalstīs, aģentūru LETA informēja Latvijas Pastāvīgās pārstāvniecības ES padomniece, preses sekretāre Inese Allika.
VLĀAP sanāksmes laikā ES ārlietu ministri iesaistījās diskusijā par situāciju sarunās, lai Horvātija pievienotos ES, Eiropas kaimiņattiecību politikas īstenošanu, kā arī pārrunāja aktuālos jautājumus par gatavošanos 7.maijā Prāgā paredzētajam ES Austrumu partnerības samitam un ES Nodarbinātības samitam, kā arī 8.maijā plānotajai ES Troikas un Dienvidu koridora partnervalstu sanāksmei, Tuvo Austrumu miera procesu, situāciju Birmā/Mjanmā un Šrilankā.
Diskutējot par Horvātijas pievienošanās ES sarunu procesu, kura turpmāku virzību šobrīd kavē Horvātijas un Slovēnijas jūras robežstrīda jautājums, dalībvalstis atzinīgi novērtēja ES komisāra paplašināšanās jautājumos Oli Rēna ieguldījumu, piedāvājot risinājumus, lai rastu abām iesaistītajām valstīm pieņemamu vienošanos.
Balstoties uz Eiropas Komisijas sagatavoto ikgadējo ziņojumu par paveikto Eiropas Kaimiņattiecību politikas (EKP) īstenošanā 2008.gadā un reformu rezultātiem katrā no EKP valstīm, ES ārlietu ministri diskutēja par EKP īstenošanu.
Latvija īpaši novērtē divas 2008.gadā izveidotās iniciatīvas EKP - Austrumu partnerību un Savienību Vidusjūrai. Jaunās iniciatīvas ieņem nozīmīgu lomu ES un kaimiņvalstu attiecību stiprināšanā.
Riekstiņš informēja, ka Latvijai īpaši svarīgi ir turpināt attīstīt iespējami ciešāku sadarbību ar austrumu kaimiņvalstīm, īstenojot kopīgus projektus Austrumu partnerībā un paužot politisku atbalstu reformu gaitai katrā no Austrumu partnerības dalībvalstīm.
Izvērtējot situāciju cilvēktiesību pārkāpumu jomā Birmā/Mjanmā, ES ārlietu ministri nolēma par vienu gadu pagarināt šobrīd spēkā esošos ierobežojošos pasākumus pret Birmu/Mjanmu.
Gatavojoties 7.maijā Prāgā paredzētajam Austrumu partnerības samitam, ES ārlietu ministri uzsvēra šīs iniciatīvas politisko nozīmību. Austrumu partnerības samitā tiks sākta šī gada marta Eiropadomē apstiprinātās Austrumu partnerības iniciatīvas īstenošana, kas paredz spēcīgākas un aktīvākas ES politikas veidošanu ar sešām valstīm, kas atrodas austrumos no ES - Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu.
Šodienas sanāksmē tika apspriesta arī Tuvo Austrumu miera procesa turpmākā virzība, situācija Gazā, ASV iesaiste un ES ieguldījums miera procesa veicināšanā.
Ņemot vērā aizvien pieaugošo nelegālo imigrāciju Vidusjūras reģionā, ES dalībvalstu ārlietu ministri uzsvēra nepieciešamību par šo jautājumu diskutēt ne tikai ES Iekšlietu un tieslietu padomē, bet arī VLĀAP skatīt ārējo attiecību aspektus, tostarp readmisijas līgumu noslēgšanu ar trešajām valstīm.
Tāpat ārlietu ministri vērsa uzmanību arī uz ES iesaisti cīņā pret pirātisma izplatību Somālijas piekrastē.
ES valstu ārlietu ministri pārrunāja arī 5.aprīļa neformālās ES valstu un valdību vadītāju sanāksmes ar ASV prezidentu rezultātus, notika ministru diskusija par Ukrainu saistībā ar politisko un ekonomisko situāciju valstī, kā arī ES un Moldovas attiecībām, īpaši ņemot vērā norises pēc 5.aprīļa parlamenta vēlēšanām Moldovā. ES valstu ārlietu ministri izvērtēja arī Durbanas pārskata konferences, kas pagājušajā nedēļā notika Ženēvā, rezultātus.
VLĀAP norises laikā šodien notiek arī ES un Ēģiptes Asociācijas padomes sanāksme un ES un Horvātijas Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksme, bet rīt, 28.aprīlī, notiks ES un Āfrikas Savienības trijotnes sanāksme, kā arī ES un Krievijas Pastāvīgās partnerības padomes sanāksme.
