Sarunās par darba nedēļas ierobežošanu Eiropas Savienībā nav panākta vienošanās

Brisele, 28.apr., LETA--REUTERS. Pēdējā sarunu kārtā par darba nedēļas ierobežošanu Eiropas Savienībā (ES) nav izdevies panākt vienošanos, līdz ar to sagraujot cerības uz reformu, kas darītu galu ilgo darba stundu kultūrai tādās valstīs kā Lielbritānija.

ES Čehijas prezidentūra un Eiropas Parlaments pirmdienas vakarā nespēja panākt galīgo vienošanos par plānotajām tiesību normām, kuru mērķis bija piespiest Lielbritāniju un vēl 14 ES dalībvalstis pieņemt bloka 48 stundu darba nedēļas ierobežojumus, ko tās līdz šim atteikušās darīt.

"Eiropas Parlamenta deputāti nebija gatavi akceptēt darījumu, kas būtu uzlabojis darbinieku stāvokli un vienlaikus padarījis elastīgāku darbaspēka tirgu," savā paziņojumā norāda Čehijas darba ministrs Petrs Nečass. "Tieši tas ir vajadzīgs Eiropai ekonomiskās lejupslīdes laikā."

ES nodarbinātības un sociālo lietu komisārs Vladimirs Špidla teica, ka viņš ir "ļoti vīlies" par nespēju panākt vienošanos.

"Iespējamais iznākums ir tāds, ka vairāk - nevis mazāk - dalībvalstu sāks izmantot izņēmumu, un to es nevēlos redzēt. Turklāt strādniekiem, kuri izmantos izņēmumu, pat nebūs vairāk garantiju," teikts Špidlas otrdien publiskotajā paziņojumā.

Pēc viņa teiktā, Eiropas Komisija apsvērs rezultātus, pirms lemt par turpmākajiem soļiem.

Parlaments vēlējās noteikt stingrus darba nedēļas ierobežojumus, bet valdības centās panākt lielāku elastību, kas esot nepieciešama ekonomiskās krīzes laikā.

Sarunu izgāšanās nozīmē, ka Eiropas Komisijai jāizstrādā jauni tiesību normu ierosinājumi, kas potenciāli pavērtu ceļu gadiem ilgām turpmākām sarunām, kuru laikā saglabāsies pašreizējie izņēmumi.

Komisija varētu arī sākt tiesas darbus pret valstīm, kuras izmanto izņēmumus, kas teorētiski ir nelikumīgi.

Arodbiedrības norāda, ka atļauja cilvēkiem strādāt vairāk par 48 stundām spiestu viņus to darīt un palielinātu nelaimes gadījumu risku.