Līga Dimitere pirms praida maina stilu
Sabiedrība
2009. gada 13. maijs, 12:26

Līga Dimitere pirms praida maina stilu

Jauns.lv

Gatavojoties Baltijas Praidam 2009, pazīstamā homoseksuālistu apkarotāja Līga Dimitere maina tēlu — no ikdienas melnā uz sniegbaltu.

16. martā Vērmaņdārzā notiks homoseksuālo ļaužu un viņu draugu gājiens. Dziesminieka Kaspara Dimitera sieva Līga iepriekšējos praidos izcēlās kā aktīva protestētāja, šļakstīja homoseksuāļus ar svētīto ūdeni un ķērās matos lezbietēm.  

Arī šoreiz Dimitere malā nestāv un nākusi klajā ar uzsaukumu Baltais lakatiņš Baltijas valstu mātēm. „Mātēm ir jāglābj bērnu dvēseles no sodomītiem, kas ar Baltijas Praidu grib svinēt savas lepnības “uzvaras dienu”. Manas valsts vadība to ir pieļāvusi un bērnus no šīs nešķīstības pasargāt atteikusies,” vēsta Dimitere.

Viņa aicina mātes pulcēties sestdienas rītā pie Kristus Piedzimšanas Katedrāles, ap galvām sienot koši baltus lakatiņus un tādā veidolā izejot ielās. Tā ir negaidīta pārmaiņa Dimiteres stilā — līdz šim viņa vienmēr bijusi sieviete melnā, ar tumšu lakatu, kā mūžīgās sērās, vienalga, vai Ziemassvētkos, bērēs vai pieņemšanā pie Valsts prezidenta.

Pamatojums šai pārmaiņai rasts nesenā pagātnē.

Dimitere: „Kad Ņujorkā dega viens no Dvīņu torņiem, caur biezu dūmu mākoni, tuvu brūkošajai virsotnei, iemirdzējās kādas sievietes roka, kas māja ar sniegbaltu lakatiņu. Šis cerību pilnais mājiens pasaules atmiņā paliks vienmēr. Baltā krāsa ir šķīstības, cerības un gaismas simbols.”

Līdz šim stāsts gan bija zināms tikai no Dimitera 2006. gada dziesmas Aklā Magrieta — tā dzimst pilsētas leģendas.

Savukārt Balto lakatiņu kustība bijusi zināma jau senajā Gruzijā, tikai ar nekādā saistībā ar gejiem — sievietes, vicinot savas tradicionālās galvas rotas, centās apturēt vīru karus. Mūsdienās 90. gadu sākumā armēņu sievietes šādi stājās pretim Armēnijas un Azerbaidžānas konfliktam. 1993. gadā ap 2000 gruzīnu sieviešu baltos lakatos devās uz frontes līniju, lai mudinātu izbeigt savas valsts pilsoņu karu. Kopš tā laika Balto lakatiņu kustība ieguvusi starptautisku miera aizstāvju nozīmi.

Māris Puķītis/Foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva, publicitātes foto